1. oktobra vēsture: vai seniori Latvijā var saņemt pakalpojumus bez interneta?

1. oktobrī atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) to izveidoja, lai pievērstu uzmanību vecāku cilvēku cieņai un līdzdalībai sabiedrībā. Latvijā šīs dienas nozīmi var pārbaudīt ar pavisam praktisku jautājumu: vai cilvēks, kurš nelieto internetu, spēj uzzināt, kā saņemt viņam vajadzīgu pakalpojumu?

Kāpēc Starptautiskā veco ļaužu diena ir 1. oktobrī

ANO Ģenerālā asambleja ar 1990. gada 14. decembra rezolūciju 45/106 noteica 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. ANO dienas aprakstā norāda, ka to atzīmē katru gadu šajā datumā. Tā ir starptautiska uzmanības diena, nevis vienreizējs notikums, kas saistīts ar kādu konkrētu valsti.

Dienas izcelsme palīdz saprast tās mērķi. Runa nav tikai par vecumu kā skaitli. Uzmanības centrā ir cilvēki, kuru pieredze, vajadzības un iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē mēdz palikt ārpus ikdienas lēmumiem. Tas attiecas gan uz attieksmi ģimenē, gan uz veidu, kā valsts un pašvaldību iestādes sniedz informāciju.

Cieņa šajā kontekstā nozīmē uzrunāt vecāku cilvēku kā patstāvīgu lēmumu pieņēmēju. Līdzdalība nozīmē iespēju uzdot jautājumus, izvēlēties un saņemt saprotamu atbildi. Šīs lietas ir grūti īstenot, ja pakalpojuma apraksts ir atrodams tikai vietnē, kuru cilvēks nevar izmantot.

Ko šī diena nozīmē Latvijā

Starptautiskā diena pati par sevi nepiešķir jaunu pabalstu vai īpašu pakalpojumu. Tās vērtība ir iespēja paskatīties uz jau pastāvošu pakalpojumu pieejamību no vecāka cilvēka skatpunkta. Vai ir skaidrs, kur vērsties? Vai informāciju var saņemt pa tālruni vai klātienē? Vai atbilde ir saprotama bez palīdzības no cita ģimenes locekļa?

Vecāki cilvēki nav viena vienāda grupa. Daļa ikdienā lieto viedtālruni un elektroniskos pakalpojumus. Citiem ērtāka ir telefona saruna vai tikšanās klātienē. Atšķirība var būt saistīta ar prasmēm, ierīču pieejamību, redzi, dzirdi vai vienkārši ieradumu. Tāpēc nevajadzētu pieņemt, ka cilvēka vecums pats par sevi pasaka, kādu palīdzību viņam vajag.

Latvijā informāciju par valsts pakalpojumiem var meklēt portālā Latvija.gov.lv, savukārt par sociālās jomas jautājumiem — Labklājības ministrijas vietnē. Šīs vietnes var palīdzēt ģimenes loceklim atrast iestādi vai pakalpojuma aprakstu. Taču atrasts apraksts vēl neatbild uz jautājumu, kā cilvēks bez interneta var pieteikties vai saņemt skaidrojumu. To visdrošāk noskaidrot pie konkrētā pakalpojuma sniedzēja.

Kā noskaidrot, vai pakalpojums ir pieejams bez digitālām prasmēm

Ja vecākam ģimenes loceklim vajadzīgs pašvaldības sociālais pakalpojums, pirmais solis ir noskaidrot attiecīgās pašvaldības sociālā dienesta kontaktus. Ja jautājums skar citu jomu, jāsazinās ar iestādi, kas pakalpojumu sniedz. Noteikumi un pieteikšanās kārtība var atšķirties, tāpēc vispārīgs padoms nevar aizstāt konkrētās iestādes atbildi.

Sarunā palīdz uzdot dažus precīzus jautājumus:

• Vai informāciju par pakalpojumu var saņemt pa tālruni vai klātienē?
• Vai iesniegumu iespējams iesniegt bez elektroniskās identifikācijas?
• Kādi dokumenti vajadzīgi, un kur var saņemt palīdzību to aizpildīšanā?
• Vai nepieciešams iepriekš pierakstīties, un kā to izdarīt bez interneta?

Atbildes ir vērts pierakstīt kopā ar iestādes nosaukumu un tālruņa numuru. Ja sākotnējais skaidrojums nav saprotams, var lūgt darbiniekam nosaukt nākamo soli vienkāršiem vārdiem: kur doties, ko ņemt līdzi un ar ko sazināties, ja rodas jautājumi. Tā ir praktiska pieejamības pārbaude, nevis īpašas attieksmes prasīšana.

Ģimenes palīdzība var būt noderīga, taču tai nevajadzētu automātiski aizstāt paša cilvēka izvēli. Pirms pieteikuma aizpildīšanas vai saziņas viņa vārdā ir svarīgi pajautāt, kādu palīdzību viņš vēlas. Reizēm pietiek kopā atrast telefona numuru; citreiz vajadzīga palīdzība sarunas laikā vai dokumentu izlasīšanā.

Cieņa sākas ar saprotamu nākamo soli

Starptautiskā veco ļaužu diena atgādina par jautājumu, kas ir aktuāls arī pārējās gada dienās: vai cilvēks var piedalīties lēmumos, kas ietekmē viņa dzīvi? Atbilde ir redzama ikdienas saskarsmē — saprotamā skaidrojumā, iespēja uzdot papildu jautājumu un skaidrībā par to, kas jādara tālāk.

Ja šodien vēlaties palīdzēt vecākam tuviniekam, sāciet ar vienu viņam svarīgu vajadzību, nevis ar pieņēmumu, ka vajadzīga palīdzība visās jomās. Kopā noskaidrojiet atbildīgo iestādi un pajautājiet, kā pakalpojumu var izmantot viņam ērtā veidā. Tieši šāda saruna parāda, ko 1. oktobra vēstījums nozīmē praksē.

Autors: LA90 redakcija.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija