15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī aktivitāte sasniegs 60%

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par mēnesi: saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kārtējās vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā, kas 2026. gadā ir 3. oktobris. Prognozes centrā ir precīzi pārbaudāms jautājums — vai Centrālās vēlēšanu komisijas galīgajos valsts mēroga datos vēlētāju aktivitāte sasniegs vismaz 60,00%. Prognoze slēdzas vēlēšanu dienā, bet atbilde būs zināma tikai pēc galīgā rezultāta publicēšanas.

Autors: LA90 redakcija. Publicēts 2026. gada 1. septembrī.

Galvenie fakti par 60% prognozi

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanās nobalsos vismaz 60,00% balsstiesīgo?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, kad notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas.
• JĀ iznākums: CVK galīgā valsts aktivitāte ir 60,00% vai vairāk.
• NĒ iznākums: CVK galīgā valsts aktivitāte ir zemāka par 60,00%.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais 15. Saeimas vēlēšanu galīgais valsts kopējais rezultāts.

Robeža ir stingra. Tieši 60,00% nozīmē JĀ, savukārt 59,99% nozīmē NĒ. Dienas laikā publicēti starprezultāti, atsevišķu vēlēšanu apgabalu aktivitāte vai neoficiāli mediju aprēķini prognozi neatrisina.

Kāpēc 60,00% ir skaidra, bet prasīga robeža

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda balsstiesīgo iedzīvotāju daļa piedalījusies vēlēšanās. Tā nav partiju popularitātes prognoze un nepasaka, kā tiks sadalītas vietas Saeimā. Šajā jautājumā tiek mērīts tikai līdzdalības apjoms visā Latvijā.

60% slieksnim ir vienkārša matemātiska nozīme: uz katriem 100 balsstiesīgajiem jābūt vismaz 60 vēlētājiem, kuru dalību ieskaita oficiālajā aktivitātes rādītājā. Tomēr pirms vēlēšanām nav iespējams droši zināt ne galīgo balsotāju skaitu, ne to, cik liela daļa balsstiesīgo izmantos savas tiesības.

JĀ scenārijam nepieciešama pietiekami plaša līdzdalība visā valstī. To varētu veicināt vēlētāju interese par politisko izvēli, aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, sabiedrībai nozīmīgi jautājumi un ērta piekļuve balsošanai. Šie ir iespējamie ietekmes faktori, nevis jau zināmi rezultāti.

NĒ scenārijs iestātos, ja galīgā aktivitāte paliktu kaut nedaudz zem robežas. To varētu ietekmēt zemāka mobilizācija, neizlēmība, praktiski šķēršļi vai nevienmērīga līdzdalība dažādās Latvijas daļās. Arī šie apstākļi pirms balsošanas nedod drošu atbildi.

Kā CVK nonāk līdz valsts kopējam rādītājam

Vēlēšanu dienā uzmanību parasti piesaista operatīvie skaitļi: cik cilvēku nobalsojuši līdz noteiktai stundai un kā aktivitāte atšķiras starp teritorijām. Šādi dati palīdz saprast dienas gaitu, taču tajos vēl nav pilnīgas informācijas par visiem vēlētājiem un iecirkņiem.

Pēc balsošanas iecirkņu dati tiek apkopoti vēlēšanu rezultātu sistēmā. CVK rezultātus var publicēt gan valsts līmenī, gan vēlēšanu apgabalu griezumā. Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale var uzrādīt atšķirīgu līdzdalību, taču prognozes izšķiršanai šīs atšķirības netiek vērtētas atsevišķi.

Izšķirošais skaitlis ir galīgais valsts kopējais rādītājs — nobalsojušo īpatsvars no balsstiesīgo kopskaita, ko CVK publicē par visām 15. Saeimas vēlēšanām. Apgabalu rezultātus nedrīkst vidēji svērt ar vienkāršu aritmētisku aprēķinu, ja CVK jau ir publicējusi oficiālo valsts kopsavilkumu.

Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka lielākam vēlētāju skaitam vienā apgabalā ir lielāka ietekme uz valsts rezultātu nekā mazākam skaitam citā. Vienāds procentu punktu pieaugums divos apgabalos ne vienmēr nozīmē vienādu balsotāju skaita pieaugumu.

Kāpēc vēlēšanu dienas starprezultāti nav galīgā atbilde

Rīta, pusdienlaika vai pēcpusdienas aktivitāte atspoguļo tikai to, kas reģistrēts līdz konkrētajam brīdim. Vēlētāju plūsma dienas gaitā var mainīties, bet ziņas no iecirkņiem var nonākt kopējā sistēmā atšķirīgā laikā. Tādēļ agrīnu procentu mehāniska pārvēršana gala prognozē var būt maldinoša.

Arī pirmais pēc iecirkņu slēgšanas redzamais valsts skaitlis vēl nav obligāti galīgs. Ja nav apkopoti visi iecirkņi vai informācija tiek pārbaudīta, rezultāts var mainīties. Drošs signāls būs CVK norāde, ka valsts mēroga dati ir galīgi.

Ja CVK sākotnēji publicē vienu aktivitātes rādītāju, bet vēlāk to precizē, jāizmanto pēdējais galīgais publicētais rezultāts. Tas novērš situāciju, kurā prognoze tiktu izšķirta pēc nepilnīgas datu versijas, īpaši tad, ja rezultāts atrodas tuvu 60,00% robežai.

Ko 2022. gada vēlēšanas var un nevar pateikt par 2026. gadu

CVK 2022. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu sistēmā publicēti valsts un vēlēšanu apgabalu rezultāti. Tie sniedz metodiski salīdzināmu vēsturisku fonu: iespējams apskatīt kopējo aktivitāti un tās teritoriālās atšķirības vienā oficiālā sistēmā.

Tomēr 2022. gada rezultāts nav 2026. gada prognozes atbilde. Iepriekšējo vēlēšanu dati raksturo jau notikušu balsojumu ar tā laika kandidātiem, politisko konkurenci un sabiedrisko situāciju. 15. Saeimas vēlēšanu līdzdalība būs jauns, patstāvīgs mērījums.

Vēsturisko salīdzinājumu korekti izmantot, lai saprastu rādītāja mērogu un reģionālo struktūru, nevis lai automātiski pārceltu agrāko rezultātu uz nākamajām vēlēšanām. Jebkura atsauce uz iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti jāņem tieši no CVK publicētajiem datiem, saglabājot atšķirību starp faktu un nākotnes pieņēmumu.

Reģionu dati palīdz izprast, nevis atrisināt prognozi

Pēc vēlēšanām būs noderīgi salīdzināt, kuros apgabalos līdzdalība bijusi augstāka vai zemāka. Taču pat ļoti augsta aktivitāte vienā apgabalā pati par sevi nenodrošina JĀ iznākumu. Tāpat zemāks atsevišķa apgabala rādītājs automātiski nenozīmē NĒ.

Kur vēlētājam pārbaudīt praktisko informāciju

Pirms 3. oktobra vēlētājiem informācija par balsošanas kārtību jāpārbauda CVK oficiālajos kanālos. Aktuālas detaļas nevajadzētu balstīt uz senākām vēlēšanām paredzētām publikācijām, sociālo tīklu ierakstiem vai nepārbaudītiem pārsūtītiem paziņojumiem.

Laikus ieteicams noskaidrot:

• kādi personu apliecinoši dokumenti būs derīgi balsošanai;
• kur un kurā laikā būs iespējams nobalsot;
• kāda kārtība attieksies uz vēlētājiem ārvalstīs;
• kādi pieejamības risinājumi paredzēti vēlētājiem ar īpašām vajadzībām;
• vai pēc sākotnējās informācijas publicēšanas nav izziņotas izmaiņas.

Pēc balsošanas jāmeklē CVK 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu sadaļa un tajā norādītais valsts kopējais aktivitātes procents. Ja sistēmā vienlaikus redzami operatīvie un galīgie dati, priekšroka vienmēr dodama galīgajai atzīmei.

Precīzi nosacījumi JĀ vai NĒ iznākumam

Prognoze noslēdzas ar JĀ, ja CVK galīgajos visas Latvijas datos vēlētāju aktivitāte ir vismaz 60,00%. Šajā iznākumā ietilpst gan tieši 60,00%, gan jebkurš augstāks oficiāli publicēts rādītājs.

Prognoze noslēdzas ar NĒ, ja galīgais rādītājs ir 59,99% vai zemāks. Ne Rīgas, ne Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales atsevišķais rezultāts nevar aizstāt valsts kopsavilkumu.

Ja galīgā skaitļa publicēšana ieilgst, prognoze paliek neatrisināta līdz CVK oficiālajam kopsavilkumam. Nākamais pārbaudāmais brīdis pēc iecirkņu slēgšanas būs nevis pirmais ekrānā redzamais procents, bet CVK galīgais valsts mēroga aktivitātes rezultāts.

Avots: Likumi.lv