23. augusts Latvijā: piemiņas diena un Baltijas ceļš

Latvijā 23. augustā piemin staļinisma un nacisma upurus, kā arī 1989. gada Baltijas ceļu — nevardarbīgu akciju, kas vienoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājus. Ģimenēm, kuras 2026. gadā vēlas apmeklēt piemiņas pasākumu vai muzeju, konkrētie laiki jāpārbauda rīkotāju oficiālajās vietnēs.

Autors: LA90 redakcija. Informācija sagatavota 2026. gada 20. augustā.

Kāpēc Latvijā piemin 23. augustu

Latvijas likums nosaka 23. augustu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Tā ir diena, kad piemin cilvēkus, kuri cieta abu totalitāro režīmu īstenoto represiju, ieslodzījuma, deportāciju un slepkavību dēļ.

Datums saistīts ar 1939. gada 23. augustā noslēgto Molotova–Ribentropa paktu starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību. Pakta slepenajos protokolos abas lielvaras sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā. Šī vienošanās radīja priekšnoteikumus turpmākai Baltijas valstu okupācijai un neatkarības zaudēšanai.

Piecdesmit gadus vēlāk tas pats datums kļuva par vienotības un nevardarbīgas pretošanās simbolu. 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot ap 600 kilometru garu dzīvo ķēdi cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Vēsturiskais pārskats par Baltijas ceļa organizēšanu sniedz plašāku kontekstu par akcijas koordinēšanu un maršrutu Latvijā. Baltijas ceļa dalībnieki pieprasīja vēsturiskās netaisnības atzīšanu un Baltijas valstu tiesības atgūt neatkarību.

Divi 23. augusta datumi Baltijas vēsturē

Šis salīdzinājums bērniem palīdz saprast būtisko atšķirību: 1939. gadā lielvaras pieņēma lēmumus par citām valstīm bez to iedzīvotāju piekrišanas, bet 1989. gadā paši Baltijas cilvēki miermīlīgi un publiski pauda savu gribu.

Kur pārbaudīt 2026. gada pasākumus un satiksmi

Pašvaldību piemiņas brīžu, koncertu, izstāžu un citu norišu programmas dažādās Latvijas vietās var atšķirties. Neapstiprinātu norises laiku nevajadzētu uzskatīt par galīgu, īpaši tad, ja tas atrasts vecākā publikācijā vai sociālo tīklu ierakstā.

Pirms došanās ceļā pārbaudiet:

• attiecīgās pašvaldības oficiālo vietni un pasākumu kalendāru;
• muzeja vai piemiņas vietas mājaslapā norādīto darba laiku;
• vai apmeklējumam nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās;
• sabiedriskā transporta pārvadātāja aktuālos paziņojumus;
• pašvaldības informāciju par ielu slēgšanu un citām satiksmes izmaiņām.

Ja ģimene dodas uz pasākumu ar maziem bērniem, ir vērts iepriekš noskaidrot tā ilgumu, norises vietas pieejamību un laikapstākļiem piemērotu apģērbu. Piemiņas brīdī jāievēro klusa un cieņpilna noskaņa, bet fotografējot — rīkotāju norādes un citu dalībnieku privātums.

Kā bērniem izskaidrot Baltijas ceļu

Skaidrojumu ieteicams pielāgot bērna vecumam. Jaunākiem bērniem var teikt, ka Baltijas valstu cilvēki sadevās rokās, lai mierīgā veidā parādītu: viņi vēlas paši lemt par savas valsts nākotni. Vecākiem bērniem var izskaidrot arī pakta, okupācijas un neatkarības atjaunošanas centienu saikni.

Sarunai var palīdzēt konkrēti materiāli un jautājumi:

• aplūkojiet arhīvu fotogrāfijas un kartē izsekojiet dzīvās ķēdes ceļam;
• pajautājiet radiniekiem, vai viņi piedalījās Baltijas ceļā vai to atceras;
• pārrunājiet, kāpēc cilvēki izvēlējās nevardarbīgu protesta formu;
• paskaidrojiet, ka atceres diena vienlaikus runā par upuriem, vēsturisku netaisnību un sabiedrības spēju vienoties.

Bērnam nav jāsniedz visas smagās vēstures detaļas vienā reizē. Svarīgāk ir godīgi atbildēt uz jautājumiem, nošķirt pagātnes notikumus no mūsdienu drošības un parādīt, kā piemiņa palīdz saglabāt ģimenes un valsts vēsturisko atmiņu.

Avots: Latvijas Vēstnesis