31. augusts 1994: karaspēka izvešana un Skrundas izņēmums

Autors: LA90 redakcija

Publicēts: 2026. gada 31. augustā

1994. gada 31. augustā tika pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas. Tas bija viens no svarīgākajiem Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa noslēguma posmiem, taču šis datums nenozīmēja pilnīgi visas Krievijas militārās klātbūtnes tūlītēju izbeigšanos. Skrundas radiolokācijas stacijai bija noteikts atsevišķs pagaidu darbības un demontāžas režīms.

Lai saprastu 31. augusta nozīmi, jānošķir trīs savstarpēji saistītas norises:

• Krievijas regulāro militāro vienību izvešanas pabeigšana;
• Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanos pakāpeniska izpilde;
• Skrundas radiolokācijas objekta pagaidu darbība un vēlākā demontāža.

Šāds dalījums palīdz izvairīties no diviem maldīgiem priekšstatiem: Latvija neatkarību neatguva tikai 1994. gadā, un tajā pašā laikā 31. augustā nepazuda ikviens ar Krievijas militāro sistēmu saistīts objekts vai speciālists.

Karaspēka aiziešana noslēdza sarežģītu pārejas posmu

Latvijas Republikas valstiskā neatkarība tika atjaunota juridiskā un politiskā procesā, kas sākās vēl pirms Krievijas karaspēka izvešanas. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Savukārt 1991. gada augustā tika atjaunota pilna Latvijas valstiskā rīcībspēja.

Tomēr pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijas teritorijā joprojām atradās agrākās PSRS bruņoto spēku vienības, kuras pārņēma Krievijas Federācija. Tādēļ neatkarīgas valsts institūciju atjaunošana un ārvalsts karaspēka faktiskā aiziešana nebija viens un tas pats notikums.

Ārvalstu karaspēka klātbūtne skāra drošību, īpašumu izmantošanu, militāro teritoriju pārņemšanu un Latvijas iespējas pilnībā kontrolēt savu teritoriju. Sarunas par izvešanu tādēļ nebija tikai tehnisks jautājums par vilcienu sastāviem, tehnikas pārvietošanu vai kazarmu nodošanu. Tās bija sarunas par valsts suverenitātes praktisko īstenošanu.

1. gada 30. aprīlī Maskavā Latvija un Krievija parakstīja savstarpēji saistītu vienošanos kopumu. Tas noteica karaspēka izvešanas termiņus un kārtību, militārpersonu juridisko stāvokli pārejas laikā, kā arī atsevišķus sociālos un Skrundas radiolokācijas stacijas jautājumus.

Kāpēc par politisko robežšķirtni kļuva 31. augusts

1994. gada 31. augusts bija nolīgtais Krievijas bruņoto spēku izvešanas pabeigšanas datums. Līdz ar to Latvijā vairs nedrīkstēja palikt Krievijas regulārās militārās vienības, izņemot personālu un infrastruktūru, uz kuru attiecās īpašais Skrundas režīms.

Šajā nozīmē 31. augusts ir precīzi saucams par Krievijas karaspēka izvešanas politisko un starpvalstu līgumos noteikto noslēguma datumu. Tas apliecināja, ka panāktā vienošanās ir īstenota galvenajā jautājumā — Krievijas regulārais karaspēks ir atstājis Latviju.

Vienlaikus jēdziens “karaspēka izvešana” neaptvēra pilnīgi visas pēc PSRS sabrukuma risināmās problēmas. Vēl bija jāpārņem militārie īpašumi, jārisina vides piesārņojuma un bijušo militāro teritoriju izmantošanas jautājumi, kā arī jāīsteno vienošanās par atvaļinātajām militārpersonām.

Krievijas militārie pensionāri, kuri saskaņā ar noteikto kārtību palika Latvijā kā civilpersonas, nebija pielīdzināmi aktīvām karaspēka vienībām. Arī šo atšķirību ir svarīgi ievērot, vērtējot tālaika vienošanos saturu.

Skrundas stacijai bija atsevišķs juridiskais statuss

Skrundas radiolokācijas stacija bija daļa no PSRS izveidotās agrīnās brīdināšanas sistēmas. Tās uzdevums bija lielā attālumā konstatēt iespējamu ballistisko raķešu kustību. Pēc PSRS sabrukuma objekts nonāca Krievijas militārās sistēmas pārziņā, lai gan atradās neatkarīgās Latvijas teritorijā.

Latvija un Krievija vienojās, ka Skrundas radiolokācijas stacija drīkstēs īslaicīgi turpināt darbu arī pēc regulārā karaspēka izvešanas. Vienošanās noteica, ka stacijas pagaidu darbības termiņš beidzas 1998. gada 31. augustā, bet pēc tam Krievijai tiek dots laiks objekta demontāžai un personāla aiziešanai.

Tādēļ Skrunda nebija slepens vai neformāls izņēmums. Tas bija starpvalstu dokumentos noteikts, laikā ierobežots režīms ar konkrētu mērķi un beigu termiņu. Stacijas darbības uzraudzībā tika iesaistīta arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.

Divi dažādi objekti vienā teritorijā

Runājot par Skrundu, nereti tiek sajaukta strādājošā radiolokācijas stacija un nepabeigtais jaunās paaudzes radara korpuss. Nepabeigtā būve, kas publiskajā telpā pazīstama arī kā Skrundas jaunais radars, eksplozijā tika nojaukta 1995. gada 4. maijā.

Savukārt esošā radiolokācijas stacija turpināja darboties līdz 1998. gada 31. augustam. Pēc darbības pārtraukšanas sākās tās demontāžas noslēguma posms. Krievijas puse objekta teritoriju Latvijai nodeva 1999. gada 21. oktobrī, vēl pirms vienošanās paredzētā galīgā termiņa.

Šī secība parāda, kādēļ nav precīzi apgalvot, ka 1994. gada 31. augustā beidzās pilnīgi visa Krievijas militārā klātbūtne Latvijā. Tajā dienā beidzās regulārā karaspēka izvešana, bet Skrundā vēl vairākus gadus darbojās īpaši regulēts militārs objekts.

Datumi, kas parāda notikumu secību

31. augusta vieta Latvijas vēsturiskajā atmiņā

Karaspēka izvešana nostiprināja Latvijas iespējas pašai pārvaldīt savu teritoriju un veidot drošības politiku. Šis process bija būtisks arī turpmākajai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās institūcijās, lai gan dalība Eiropas Savienībā un NATO tika panākta tikai desmit gadus vēlāk.

Notikuma nozīme nav reducējama uz vienu svinīgu datumu. Tā atklājas sarunu, juridisko vienošanos un praktisku darbību kopumā. Regulārā karaspēka izvešana, Skrundas radara darba pārtraukšana un objekta pārņemšana bija atšķirīgi, secīgi posmi.

Tāpēc vēsturiski precīzākais formulējums ir šāds: 1994. gada 31. augustā tika pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas saskaņā ar abu valstu vienošanos, bet Skrundas radiolokācijas stacijai līdz tās darbības izbeigšanai un demontāžai saglabājās atsevišķs pārejas režīms.

Avots: Editorial research