8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Katru gadu 8. septembrī UNESCO atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu, pievēršot uzmanību prasmei, kas sen vairs nenozīmē tikai burtu pazīšanu. Mūsdienās rakstpratība palīdz saprast darba līgumu, ārsta norādījumus un valsts paziņojumu, kā arī pamanīt, kad digitālajā vidē ar lasītāju mēģina manipulēt.

No drukātas lappuses līdz līdzdalībai sabiedrībā

Vēsturisku laikrakstu vai grāmatu atverot Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā, lasītājs sastop ne tikai vecu rakstību un atšķirīgu valodas stilu. Digitalizētās lappuses parāda vidi, kurā drukāts vārds palīdzēja nodot ziņas, mācīt, skaidrot noteikumus un veidot sabiedrisko domu.

Tomēr iespēja ieraudzīt tekstu vēl nenozīmēja, ka ikviens to varēja izlasīt, saprast un izmantot. Rakstpratības praktiskā vērtība vienmēr bijusi saistīta ar piekļuvi izglītībai, grāmatām un informācijai, kā arī ar spēju zināšanas lietot ikdienā.

Vienkāršākajā nozīmē rakstpratība ir prasme lasīt un rakstīt. Taču sabiedrībai kļūstot sarežģītākai, pieauga arī tekstu daudzums un to nozīme. Cilvēkam bija jāsaprot ne tikai stāsts vai vēstule, bet arī sludinājums, rēķins, darba noteikumi, lietošanas pamācība un iestādes lēmums.

Šī pāreja ir būtiska: lasīšana no kultūras un izglītības pamatiemaņas kļuva arī par līdzdalības priekšnoteikumu. Jo vairāk ikdienas pienākumu tika izteikti rakstiski, jo lielākas sekas varēja radīt pārprasts formulējums, nepamanīts nosacījums vai nepietiekama piekļuve skaidrai informācijai.

Kāpēc UNESCO rakstpratību saista ar cilvēktiesībām

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē ik gadu 8. septembrī. Organizācija rakstpratību aplūko kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu, nevis tikai kā individuālu skolas prasmi.

Šāds skatījums paplašina atbildību. Nepietiek pateikt, ka cilvēkam pašam jāiemācās labāk lasīt. Svarīgi ir arī tas, vai izglītība ir pieejama, vai iestāžu valoda ir saprotama un vai sabiedrībai būtiska informācija nav paslēpta sarežģītos formulējumos.

Rakstpratība ietekmē cilvēka iespējas:

• saprast savas tiesības un pienākumus;
• piedalīties izglītībā un darba dzīvē;
• izmantot valsts un pašvaldību pakalpojumus;
• pieņemt informētus lēmumus par veselību un finansēm;
• novērtēt publiski izplatītas informācijas ticamību.

Tādēļ rakstpratības trūkums nav tikai grūtības izlasīt teikumu. Tas var mazināt cilvēka patstāvību situācijās, kurās kļūdas cena ir nokavēts termiņš, neizdevīgi uzņemta saistība vai nepareizi saprasta drošības norāde.

Mūsdienu rakstpratība sākas ar teksta izpratni

Cilvēks var tekoši izlasīt līgumu un tomēr nesaprast, kādas saistības tas rada. Var izlasīt zāļu lietošanas instrukciju, bet sajaukt brīdinājumu ar vispārīgu ieteikumu. Var uztvert katru vārdu valsts paziņojumā, taču nepamanīt, uz kuru personu grupu tas attiecas.

Tāpēc funkcionāla rakstpratība nozīmē spēju tekstu izmantot konkrētā situācijā. Lasītājam jāprot noteikt dokumenta mērķi, atrast būtiskos nosacījumus, sasaistīt dažādās vietās izkaisītu informāciju un atšķirt faktu no pieņēmuma vai pārliecināšanas paņēmiena.

Četri jautājumi pirms svarīga dokumenta pieņemšanas

Ikdienas drošību var uzlabot vienkāršs pārbaudes ieradums:

• Kas ir dokumenta autors vai izdevējs?
• Kāda rīcība no manis tiek prasīta?
• Kādi ir termiņi, izņēmumi un iespējamās sekas?
• Kur iespējams pārbaudīt neskaidro informāciju?

Ja teksts ir juridiski, medicīniski vai finansiāli nozīmīgs, drošāk ir lūgt skaidrojumu attiecīgajai iestādei vai kvalificētam speciālistam. Spēja atzīt, ka formulējums nav saprotams, arī ir daļa no praktiskas rakstpratības.

Digitālajā vidē lasīt nozīmē arī pārbaudīt

Internetā līdzās tekstam jāprot nolasīt kontekstu. Virsraksts var būt patiess, bet izrauts no sākotnējā materiāla. Ekrānuzņēmums var izskatīties pēc iestādes paziņojuma, lai gan tajā nav redzama publikācijas adrese, datums vai pilns saturs. Arī veca ziņa var tikt pārpublicēta tā, it kā tā attiektos uz šodienu.

Te rakstpratība sastopas ar medijpratības stiprināšanu. Lasītājam jāvērtē ne tikai tas, kas ir uzrakstīts, bet arī tas, kas tekstu publicējis, kādi pierādījumi pievienoti un vai apgalvojumu apstiprina sākotnējais avots.

Pirms dalīšanās ar satraucošu ierakstu ir vērts pārbaudīt:

• vai saite ved uz īsto iestādes vai izdevēja vietni;
• vai redzams publicēšanas datums un materiāla autors;
• vai virsraksta apgalvojums patiešām izriet no pilnā teksta;
• vai citētais dokuments atrodams tā sākotnējā vietnē;
• vai attēls un citāts nav izmantots citā kontekstā.

Šīs darbības nepadara lasītāju nekļūdīgu, taču samazina iespēju kļūt par krāpniecības, dezinformācijas vai emocionālas manipulācijas mērķi. Digitālajā ikdienā uzmanīga lasīšana ir līdzīga drošības pārbaudei pirms durvju atvēršanas svešiniekam.

Latvijas vēsturiskie avoti ļauj pētīt lasīšanas vidi

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas ļauj pētīt, kā dažādos laikposmos tika pasniegtas ziņas, zināšanas, sabiedriskas pamācības un ikdienā vajadzīga informācija.

Šos materiālus var izmantot, lai salīdzinātu valodu un informācijas struktūru, neizdarot nepamatotus secinājumus par visas sabiedrības rakstpratības līmeni. Atsevišķs laikraksts apliecina, ka konkrēts teksts tika publicēts, taču pats par sevi neparāda, cik cilvēku to izlasīja vai pilnībā saprata.

Kā lasīt digitalizētu vēsturisku tekstu

Vispirms jānoskaidro izdevuma nosaukums, datums un izdošanas vieta. Pēc tam vērts aplūkot visu lappusi, ne tikai vienu atrastu fragmentu: blakus esošie raksti, rubrika un reklāmas var palīdzēt saprast teksta sākotnējo nozīmi.

Jāņem vērā arī laikmeta valoda. Vārdu nozīme, rakstība un sabiedrībā ierasti pieņēmumi var atšķirties no mūsdienām. Savukārt automātiski atpazīts teksts digitalizētā izdevumā var saturēt kļūdas, tādēļ nozīmīgs citāts jāsalīdzina ar pašas lappuses attēlu.

Šāda avotu lasīšana savieno vēsturi ar mūsdienu drošību. Tā māca pārbaudīt datumu, autorību, kontekstu un sākotnējo dokumentu — tieši tās pašas pazīmes, kas nepieciešamas, izvērtējot šodienas ierakstu sociālajos tīklos vai saņemtu elektronisku paziņojumu.

Starptautiskā rakstpratības diena atgādina, ka lasīšanas prasme nav pabeigta brīdī, kad cilvēks atpazīst vārdus. Tā turpina attīstīties katru reizi, kad jāizprot sarežģīts nosacījums, jāatrod uzticams avots vai jāpieņem lēmums, kura sekas sniedzas ārpus vienas izlasītas lappuses.

Avots: UNESCO