ES MI akts darbavietās: kas Latvijā mainījies 2026. gadā

Autors: LA90 redakcija | Publicēts: 2026. gada 31. augustā

Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad rūpīgāk jāpārbauda, kā viņi izmanto mākslīgo intelektu. Lielākā daļa ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu kļuva piemērojama 2026. gada 2. augustā, taču dažādiem pienākumiem noteikti atšķirīgi termiņi. Praktiski tas nozīmē MI sistēmu inventarizāciju, riska novērtēšanu, cilvēka uzraudzību un saprotamu informāciju lietotājiem.

Svarīgākie fakti

• Personāla atlases, darbinieku vērtēšanas un uzraudzības rīki var būt augsta riska sistēmas.
• Tērzēšanas sistēmu lietotāji noteiktos gadījumos jāinformē, ka viņi sazinās ar MI.
• Par pienākumiem atbild gan sistēmas nodrošinātājs, gan tās izmantotājs atbilstoši savai lomai.
• Konkrētais termiņš un izņēmumi jāpārbauda regulas pārejas grafikā.

Prasības stājas spēkā vairākos posmos

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tās piemērošana tika sadalīta posmos. Aizliegtās MI prakses un pienākums veicināt darbinieku MI pratību kļuva piemērojams 2025. gada 2. februārī. Vēl viena prasību grupa, tostarp noteikumi vispārīga lietojuma MI modeļiem, sāka darboties 2025. gada 2. augustā.

No 2026. gada 2. augusta piemēro regulas pamatdaļu, tostarp daudzus augsta riska sistēmu un caurskatāmības noteikumus. Atsevišķām regulētos produktos iebūvētām augsta riska sistēmām paredzēts vēlāks posms — 2027. gada 2. augusts.

Tāpēc ar apgalvojumu, ka “MI akts jau pilnībā darbojas”, nepietiek. Jāpārbauda sistēmas veids, tās paredzētais lietojums, ieviešanas laiks un konkrētajam pantam noteiktais pārejas termiņš.

Darbavietās īpaši jāpārbauda personāla lēmumu rīki

MI sistēmas, kuras izmanto kandidātu atlasei, pieteikumu filtrēšanai, darbinieku snieguma vērtēšanai, paaugstināšanai, atlaišanai vai darba uzdevumu sadalei, var ietilpt augsta riska kategorijā. Klasifikācija ir atkarīga no rīka paredzētā mērķa un faktiskās ietekmes uz cilvēku.

Darba devējam būtu jāsāk ar visu izmantoto MI funkciju uzskaiti. Inventarizācijā jāiekļauj ne tikai atsevišķas programmas, bet arī personāla, klientu apkalpošanas, drošības un biroja platformās iebūvēti MI moduļi.

Augsta riska sistēmas izmantotājam atkarībā no situācijas var būt jānodrošina:

• lietošanas instrukciju ievērošana un atbilstoša cilvēka uzraudzība;
• ievaddatu atbilstība sistēmas paredzētajam mērķim;
• sistēmas darbības uzraudzība un pieejamo žurnālfailu saglabāšana;
• darbinieku vai viņu pārstāvju informēšana pirms noteiktas sistēmas izmantošanas;
• pietiekamas zināšanas cilvēkiem, kuri rīku lieto vai pārrauga.

Cilvēka uzraudzība nevar būt tikai formāla apstiprinājuma poga. Atbildīgajam darbiniekam jāspēj saprast rīka ierobežojumus, pamanīt pārmērīgu paļaušanos uz automatizētu rezultātu un vajadzības gadījumā rezultātu ignorēt, labot vai sistēmas darbību apturēt.

Nodrošinātāja un izmantotāja atbildība atšķiras

Nodrošinātājs parasti ir uzņēmums, kas izstrādā MI sistēmu vai laiž to tirgū ar savu nosaukumu. Izmantotājs jeb regulas terminoloģijā ieviesējs ir organizācija, kas sistēmu lieto savā profesionālajā darbībā.

Nodrošinātājam augsta riska sistēmu gadījumā var būt jāveido riska pārvaldības un kvalitātes sistēma, tehniskā dokumentācija, atbilstības novērtējums un lietošanas instrukcijas. Latvijas uzņēmums, kas iegādājas gatavu rīku, parasti būs izmantotājs, tomēr būtiska sistēmas pārveidošana vai tās mērķa maiņa var mainīt uzņēmuma juridisko lomu.

Līgumā ar programmatūras piegādātāju ir lietderīgi noskaidrot sistēmas klasifikāciju, dokumentācijas pieejamību, žurnālfailu glabāšanu, incidentu paziņošanu un to, kura puse nodrošina nepieciešamo informāciju skartajiem cilvēkiem.

Cilvēkiem jāspēj atpazīt MI un sintētisku saturu

Digitālajos pakalpojumos caurskatāmības prasības visredzamāk skar tērzēšanas sistēmas un sintētisku saturu. Cilvēks parasti jāinformē, ka viņš sazinās ar MI, ja tas nav acīmredzams no situācijas. Informācijai jābūt sniegtai laikus un saprotamā veidā.

Noteiktam mākslīgi radītam vai pārveidotam attēlam, audio, video un tekstam paredzēti papildu marķēšanas vai atklāšanas pienākumi. Dziļviltojumu publicētājiem var būt jānorāda, ka saturs ir mākslīgi radīts vai manipulēts. Regulā paredzētas nianses mākslas, satīras un redakcionāli pārbaudīta sabiedrības interešu satura gadījumiem, tādēļ katra situācija jāvērtē atsevišķi.

Oficiālais regulas teksts nosaka konkrēto pienākumu

EUR-Lex publicētā Regula (ES) 2024/1689 ir juridiski saistošais avots. Eiropas Komisijas skaidrojums palīdz saprast riska kategorijas un pakāpenisko piemērošanas grafiku.

Uzņēmumam nākamajā pārbaudē jānoskaidro ne tikai tas, vai programmatūrā izmantots MI, bet arī kādu lēmumu tas ietekmē, kas var ciest kļūdas dēļ un vai konkrētais pienākums attiecīgajā datumā jau ir piemērojams.

Avots: Eiropas Komisija