Kā sagatavot dzīvokli apkures sezonai ar nelieliem tēriņiem

Septembris Latvijas klimatā ir piemērots laiks, lai pārbaudītu dzīvokļa logus, atgaisotu radiatorus un novērstu viegli pamanāmus siltuma zudumus. Lielākā daļa darbu neprasa remontu vai lielus ieguldījumus, taču tie jāveic pirms aukstuma un apkures sistēmas pilnas noslodzes.

Svarīgākais ir neaizturēt siltumu tikai teorētiski: radiatoriem jābūt brīviem, logiem — pietiekami blīviem, bet ventilācijai — netraucētai. Pilnībā noslēgts dzīvoklis bez gaisa apmaiņas var kļūt mitrs, veicināt pelējumu un pasliktināt iekštelpu gaisa kvalitāti.

Sāciet ar īsu dzīvokļa pārbaudi

Apskatiet katru telpu vēsā vai vējainā dienā. Ar plaukstu pārbaudiet logu rāmju, palodžu, balkona durvju un ārdurvju malas. Izteikta auksta gaisa plūsma parasti norāda uz nolietotu blīvējumu, nepareizi noregulētu furnitūru vai spraugu ap konstrukciju.

Sagatavošanās sarakstā iekļaujiet:

• logu un balkona durvju blīvējumu pārbaudi;
• radiatoru un termostatisko vārstu apskati;
• mēbeļu un aizkaru novietojuma pārskatīšanu;
• ventilācijas lūku darbības pārbaudi;
• spraugu meklēšanu pie ārdurvīm, cauruļvadiem un palodzēm;
• mitruma pazīmju pārbaudi ārējo sienu stūros.

Ja dzīvoklis ir īrēts, pirms furnitūras regulēšanas, radiatora detaļu nomaiņas vai pastāvīgu materiālu pielīmēšanas saskaņojiet darbus ar īpašnieku.

Pārbaudiet un nomainiet logu blīvējumus

Vispirms notīriet rāmi un gumijas blīvējumus ar mitru drānu, pēc tam tos nosusiniet. Netīrumi var traucēt logam cieši aizvērties un radīt maldīgu iespaidu, ka nepieciešama detaļu nomaiņa.

Blīvumu var pārbaudīt ar papīra lapu. Ievietojiet to starp rāmi un vērtni, aizveriet logu un mēģiniet izvilkt. Ja papīrs vairākās vietās izslīd bez pretestības, blīvējums vai loga regulējums var nebūt pietiekams. Šī pārbaude ir orientējoša — tā nenosaka precīzu defekta cēloni.

Pašlīmējošas blīvlentes ir lēts risinājums vecākiem koka logiem un durvīm, taču jāizvēlas spraugai atbilstošs biezums. Pārāk bieza lente var neļaut logu aizvērt, savukārt pārāk plāna nenovērsīs caurvēju. Plastmasas logu furnitūras regulēšanu drošāk uzticēt speciālistam, ja vērtne ķeras, ir nosēdusies vai deformēta.

Kad palīdz logu termoplēve

Caurspīdīga termoplēve veido papildu gaisa slāni loga iekšpusē un var uzlabot komfortu pie auksta stiklojuma. To piestiprina pie tīra, sausa rāmja un nostiepj atbilstoši ražotāja norādēm. Plēve nav saplaisājuša stikla, bojāta rāmja vai profesionālas logu regulēšanas aizstājējs.

Neaizlīmējiet ar plēvi rokturus, ventilācijas atveres vai logu, kas nepieciešams regulārai vēdināšanai un drošai izkļūšanai. Pavasarī pārbaudiet, vai līmlente nav sabojājusi krāsojumu vai apdari.

Atgaisojiet radiatorus pirms apkures pilnas slodzes

Radiatoram var būt vajadzīga atgaisošana, ja tā augšdaļa paliek vēsa, dzirdama burbuļošana vai siltums sadalās nevienmērīgi. Tomēr daudzdzīvokļu nama apkures sistēma ir kopēja, tādēļ vispirms noskaidrojiet apsaimniekotāja noteikto kārtību. Atsevišķās sistēmās patvaļīga iejaukšanās var izjaukt spiedienu vai radīt noplūdi.

Ja radiatoram ir paredzēts atgaisošanas vārsts un darbu drīkst veikt pats:

1. Samaziniet termostatiskā vārsta iestatījumu un ļaujiet radiatoram nedaudz atdzist.
2. Zem atgaisošanas vārsta novietojiet trauku un turiet pa rokai drānu.
3. Ar radiatora atslēgu lēni pagrieziet vārstu, neturot seju vai rokas tieši pret atveri.
4. Ļaujiet gaisam izplūst, līdz parādās vienmērīga ūdens strūkla.
5. Uzmanīgi aizveriet vārstu un pārbaudiet, vai nav sūces.

Neatskrūvējiet vārstu pilnībā. Ūdens var būt karsts, bet bojāts vai iestrēdzis vārsts var izraisīt applūšanu. Ja detaļa nekustas, sāk pilēt vai radiatoram nav skaidri atpazīstama atgaisošanas vārsta, pārtrauciet darbu un sazinieties ar apsaimniekotāju vai santehniķi.

Ja pēc atgaisošanas radiators joprojām nesilst vienmērīgi, iespējamais cēlonis var būt aizsērējums, iestrēdzis termostatiskais vārsts vai nesabalansēta ēkas sistēma. Šādu problēmu neatrisina atkārtota ūdens nolaišana.

Atbrīvojiet ceļu radiatora siltumam

Radiators silda telpu efektīvāk, ja gaiss ap to var brīvi cirkulēt. Dīvāns, skapis, biezs aizkars vai veļas žāvētājs tieši radiatora priekšā aiztur siltumu un var radīt aukstāku sajūtu pārējā telpā.

Pirms sezonas:

• atbīdiet lielas mēbeles no radiatora;
• saīsiniet vai atveriet aizkarus, kad radiators darbojas;
• nenovietojiet drēbes tieši uz sildķermeņa;
• notīriet putekļus starp radiatora sekcijām;
• pārbaudiet, vai termostatisko galvu neaizsedz aizkars vai mēbele.

Atstarojošs panelis aiz radiatora var būt noderīgs, ja sildķermenis atrodas pie aukstas ārējās sienas. Izvēlieties šim nolūkam paredzētu, karstumizturīgu materiālu un ievērojiet ražotāja norādīto attālumu. Nelīmējiet nezināmas izcelsmes foliju pie karstām detaļām, elektroinstalācijas vai mitras sienas.

Termostatisko vārstu groziet pakāpeniski. Maksimālais iestatījums telpu ne vienmēr sasilda ātrāk — tas galvenokārt nosaka, līdz kādai temperatūrai vārsts turpina pievadīt siltumu. Ja dodaties prom, temperatūru var samazināt, taču nav vēlams ilgstoši pilnībā izslēgt apkuri telpā, kur iespējama kondensācija vai cauruļu aizsalšana.

Lēti risinājumi siltuma zudumu mazināšanai

Nelieli uzlabojumi ir visefektīvākie tad, ja tie novērš konkrētu problēmu, nevis tiek izmantoti visā dzīvoklī bez pārbaudes.

• Pašlīmējoša blīvlente — spraugām vecos logos un durvīs.
• Logu termoplēve — papildu gaisa slānim pie auksta stiklojuma.
• Durvju apakšmalas blīvētājs — caurvējam zem ārdurvīm, ja netiek traucēta vajadzīgā gaisa pieplūde.
• Atstarojošs radiatora panelis — siltuma zudumu mazināšanai pie aukstas ārējās sienas.
• Biezi aizkari — siltuma sajūtas uzlabošanai pie loga, ja tie neaizsedz radiatoru.
• Paklājs — komfortam uz aukstas grīdas, lai gan tas nemaina pašas ēkas siltumnoturību.
• Higrometrs — mitruma kontrolei un piemērota vēdināšanas režīma izvēlei.

Līmlentes un blīvētājus uzklājiet tikai uz tīras, sausas virsmas. Pirms materiāla pielīmēšanas redzamā vietā izmēģiniet to nelielā laukumā, īpaši uz krāsota koka, lakotas virsmas vai īrētā mājoklī.

Ventilācijas lūkas nedrīkst aizsegt

Mēģinot saglabāt siltumu, neaizlīmējiet ventilācijas restes, gaisa pieplūdes atveres vai nosūces kanālus. Nepietiekama gaisa apmaiņa var palielināt mitrumu, radīt kondensātu uz logiem un veicināt pelējuma veidošanos.

Vēdiniet īsi un intensīvi: uz dažām minūtēm plaši atveriet logu, ja āra apstākļi to ļauj, nevis ilgstoši turiet to šaurā vēdināšanas režīmā. Vēdināšanas laikā samaziniet radiatora termostata iestatījumu un pēc loga aizvēršanas atjaunojiet to.

Ja dzīvoklī ir gāzes plīts, kamīns vai cita kurināmā iekārta, gaisa pieplūdei ir īpaša drošības nozīme. Neizmainiet ventilācijas sistēmu patstāvīgi. Oglekļa monoksīda detektors ir papildu aizsardzība, nevis ventilācijas vai iekārtas apkopes aizstājējs.

Noturīgs mitrums, pelējuma smaka, atpakaļplūsma ventilācijas kanālā vai regulārs kondensāts liecina, ka vajadzīga ēkas apsaimniekotāja vai atbilstoša speciālista pārbaude.

Pēdējā pārbaude pirms aukstā laika

Pēc darbu pabeigšanas vienu nedēļu vērojiet, vai nav parādījies kondensāts, jaunas smakas vai mitri sienu stūri. Pārbaudiet, vai logi joprojām brīvi atveras, radiatoru vārsti nepil un ventilācijas restes nav aizsegtas ar mēbelēm.

Sagatavošanos pabeidziet ar vienkāršu režīmu: turiet radiatorus brīvus, vēdiniet īsi, temperatūru mainiet pakāpeniski un savlaicīgi ziņojiet apsaimniekotājam par sistēmas darbības traucējumiem. Tas uzlabo komfortu, nesolot nereālu ietaupījumu, jo rēķinu ietekmē arī ēkas siltinājums, apkures uzskaite, laikapstākļi un siltumenerģijas tarifs.

Autors: LA90 redakcija. Atjaunināts 2026. gada 30. augustā.

Avots: Editorial research