Kā veidojas degvielas cena un kā rudenī tērēt mazāk

Degvielas cena autostacijā nav tikai naftas cena. To veido naftas produktu tirgus vērtība, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, piegādes izmaksas un tirgotāja uzcenojums. Tāpēc cenu atšķirības starp stacijām var saglabāties arī tad, ja naftas cena pasaulē nemainās.

No kā sastāv benzīna un dīzeļdegvielas cena

Svarīgi atdalīt izmaksas, kuras nosaka valsts, no tām, kuras mainās tirgū.

• Naftas produkta cena ir saistīta ar naftas pārstrādes produktu cenu starptautiskajā tirgū. To ietekmē naftas cena, valūtas kurss, pieprasījums un piedāvājums.
• Akcīzes nodoklis ir valsts noteikts nodoklis degvielai. Valsts ieņēmumu dienests skaidro akcīzes nodokļa piemērošanu Latvijā.
• PVN tiek piemērots preces pārdošanas vērtībai, un tas palielina gala cenu autostacijā.
• Loģistika ietver degvielas transportēšanu, uzglabāšanu un stacijas darbības izmaksas.
• Tirgotāja uzcenojums sedz uzņēmuma izmaksas un veido daļu no peļņas.

Akcīzes nodoklis un PVN nav tas pats, kas tirgus cenas svārstības. Nodokļu likmju izmaiņas parasti nosaka valsts, savukārt naftas produktu cena var mainīties biežāk, reaģējot uz starptautiskiem notikumiem un tirgus nosacījumiem.

Kāpēc cena dažādās stacijās atšķiras

Pat vienā pilsētā benzīna vai dīzeļdegvielas cena var būt atšķirīga. To ietekmē piegādes attālums, stacijas atrašanās vieta, konkurence konkrētajā apkārtnē, lojalitātes programmas un tirgotāja izmaksu struktūra.

Eiropas Komisija iknedēļas naftas produktu cenu datos apkopo informāciju par cenu attīstību un publicē arī metodoloģiju. Šie dati palīdz saprast plašāku tirgus virzienu, taču tie nepasaka, kāda būs cena katrā Latvijas stacijā vai konkrētajā dienā.

Salīdzinot cenas, jāskatās ne tikai uz lielāko ciparu uz cenu stenda. Pārbaudiet:

• vai cena ir spēkā bez lojalitātes kartes;
• vai atlaide attiecas uz visu litra cenu vai tikai uz noteiktu apjomu;
• cik tālu jābrauc līdz lētākajai stacijai;
• vai papildu brauciens nesamazina ietaupījumu.

Kā aprēķināt reālo ietaupījumu

Vienkāršs salīdzinājums ir cenu starpība par litru, reizināta ar uzpildāmo litru skaitu. Piemēram, ja viena stacija ir par 0,05 eiro litrā lētāka un tiek iepildīti 40 litri, teorētiskais ietaupījums ir 2 eiro. No tā jāatņem papildu brauciena izmaksas un laiks.

Ērtāk ir salīdzināt pilnas uzpildes izmaksas, nevis tikai cenu litrā. Automašīna ar lielāku patēriņu no cenas starpības iegūs mazāk, ja lētākā stacija atrodas tālu. Savukārt regulārā maršrutā neliela starpība laika gaitā var kļūt nozīmīga.

Riepu spiediens un braukšanas stils ietekmē patēriņu

Nepietiekams riepu spiediens palielina rites pretestību, tāpēc automobilim var būt vajadzīgs vairāk enerģijas. Spiedienu pārbaudiet aukstām riepām un pielāgojiet automašīnas ražotāja norādēm, īpaši pirms garāka brauciena vai kravas pārvadāšanas.

Patēriņu palielina arī strauja paātrināšanās, bieža bremzēšana, ilgstoša braukšana ar lielu ātrumu un nevajadzīga krava. Vienmērīgāks temps un savlaicīga satiksmes situācijas paredzēšana var samazināt liekus paātrinājumus.

Īsie pārbraucieni maksā vairāk, nekā šķiet

Īsos braucienos dzinējs bieži nesasniedz optimālo darba temperatūru. Tas var palielināt patēriņu, īpaši aukstā laikā. Ja iespējams, vairākus nelielus uzdevumus apvienojiet vienā maršrutā vai daļu ceļa veiciet kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu.

Rudenī palīdz arī savlaicīga automašīnas apkope: pārbaudiet riepas, akumulatoru, šķidrumu līmeni un apgaismojumu. Tehnisks defekts ne vienmēr uzreiz redzams degvielas rēķinā, taču tas var palielināt patēriņu un remonta izmaksas.

Avots: European Commission