Vācijas vienotības diena: kāpēc 3. oktobris svarīgs Eiropai

1. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, un Vācija atkal kļuva par vienotu valsti. Tāpēc šajā datumā atzīmē Vācijas vienotības dienu. Latvijas lasītājam tas ir arī orientieris Eiropas pārmaiņu laikā: Latvija tobrīd jau bija pasludinājusi neatkarības atjaunošanu, taču ceļš līdz pilnīgai valstiskās neatkarības nostiprināšanai vēl turpinājās.

Kāpēc Vācija svin tieši 3. oktobrī

Berlīnes mūra krišana 1989. gada 9. novembrī kļuva par redzamāko Vācijas sadalījuma beigu simbolu. Tomēr mūra atvēršana vēl nebija valsts atkalapvienošanās. Bija jāvienojas par abu Vācijas valstu turpmākajām attiecībām, jaunās valsts starptautisko stāvokli un juridisko kārtību, kādā apvienošanās notiks.

Par valsts svētku datumu kļuva diena, kad atkalapvienošanās stājās spēkā — 1990. gada 3. oktobris. Vācijas federālā valdība šo datumu saista ar Vācijas vienotību. Atšķirība starp 1989. gada novembri un 1990. gada oktobri palīdz saprast procesu: vispirms zuda šķērslis, kas šķīra cilvēkus, bet vēlāk tika pabeigta valsts apvienošana.

Datuma izvēlei ir arī vēsturisks konteksts. 9. novembris Vācijas vēsturē saistās ne tikai ar Berlīnes mūra atvēršanu, bet arī ar 1938. gada pret ebrejiem vērsto vardarbību. Tādēļ šo dienu nevar uztvert tikai kā priecīgu atkalapvienošanās gadadienu.

Eiropa mainījās, bet katrai valstij bija savs ceļš

Vācijas atkalapvienošanās notika plašāku pārmaiņu laikā, kad Austrumeiropā vājinājās komunistiskie režīmi un mainījās pēc Otrā pasaules kara izveidotā politiskā kārtība. Vienotas Vācijas izveide bija īpaši nozīmīga, jo valsts sadalījums gadu desmitiem bija viens no redzamākajiem Eiropas dalījuma simboliem.

Taču Eiropas pārmaiņas neveidoja vienu kopīgu notikumu ar vienādu norisi visās valstīs. Vācijas gadījumā runa bija par divu Vācijas valstu apvienošanu. Baltijas valstu gadījumā — par okupācijas laikā zaudētās neatkarības atjaunošanu. Šie procesi risinājās vienā vēsturiskā laikmetā un ietekmēja Eiropas politisko vidi, tomēr tiem bija atšķirīgs tiesiskais pamats, dalībnieki un izšķirošie datumi.

Arī secība ir svarīga. Latvijas neatkarības atjaunošanas kustība nesākās pēc Vācijas vienotības dienas. Tā bija attīstījusies jau 1980. gadu beigās, un Latvijas Republikas Augstākā padome būtisku lēmumu pieņēma vairākus mēnešus pirms 1990. gada 3. oktobra.

Kur šajā laika līnijā atradās Latvija

1990. gada 4. maijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tā noteica neatkarības atjaunošanas virzienu un pārejas periodu. Kad tā paša gada rudenī notika Vācijas atkalapvienošanās, Latvijas valstiskuma jautājums vēl nebija atrisināts līdz galam.

1. gada janvārī barikādes Rīgā un citviet apliecināja, cik saspringta bija situācija. Savukārt 1991. gada 21. augustā Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, nosakot Latvijas pilnīgu neatkarību. Pēc tam sekoja plašāka starptautiska atzīšana. Šie ir Latvijas neatkarības atjaunošanas laika līnijas atskaites punkti; 3. oktobris tajā ir vienlaikus notikušu Eiropas pārmaiņu datums, nevis Latvijas neatkarības pasludināšanas diena.

Īss pārskats palīdz paturēt notikumus pareizā secībā:

• 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļā cilvēki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieprasa brīvību.
• 1989. gada 9. novembris: tiek atvērts Berlīnes mūris.
• 1990. gada 4. maijs: Latvija pieņem deklarāciju par neatkarības atjaunošanu.
• 1990. gada 3. oktobris: stājas spēkā Vācijas atkalapvienošanās.
• 1991. gada 21. augusts: Latvija pieņem likumu par savu valstisko statusu.

Ko 3. oktobris palīdz saprast šodien

Vācijas vienotības diena atgādina, ka politiskas pārmaiņas nenotiek vienā mirklī. Berlīnes mūra atvēršana un valsts juridiskā apvienošana bija dažādi posmi. Līdzīgi arī Latvijā 1990. gada 4. maija deklarācija un 1991. gada 21. augusta lēmums apzīmē atšķirīgus neatkarības atjaunošanas posmus.

Saliekot šos datumus līdzās, kļūst redzama gan kopīgā laikmeta nozīme, gan katras valsts atsevišķā vēsture. Ja kalendārā redzama Vācijas vienotības diena, visprecīzāk to saprast kā 1990. gada Vācijas atkalapvienošanās gadadienu — vienu no nozīmīgiem datumiem Eiropas pārmaiņu laikā, kurā Latvija gāja savu neatkarības atjaunošanas ceļu.

Avots: Vācijas federālā valdība