15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, jo Latvijas Republikas Satversme paredz Saeimu vēlēt oktobra pirmajā sestdienā. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 14. Saeimas vēlēšanās aktivitāte palika zem 60%, tādēļ iznākumu izšķirs tas, vai līdz vēlēšanu dienai izdosies mobilizēt nedaudz lielāku balsstiesīgo daļu. Prognozes termiņš ir 3. oktobris, bet atbilde kļūs galīga tikai pēc CVK valsts mēroga rezultātu apstiprināšanas.

Autors: LA90 redakcija. Publicēts 2026. gada 4. septembrī.

Prognozes nosacījumi īsumā

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanās nobalsos vairāk nekā 60% balsstiesīgo?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgā aktivitāte visā Latvijā ir virs 60,00%.
• NĒ: aktivitāte ir tieši 60,00% vai zemāka.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie galīgie valsts mēroga vēlēšanu rezultāti.

Kāpēc vēlēšanu diena būs 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobra sestdiena, tādēļ datumam nav nepieciešams atsevišķs politisks lēmums.

Tas ir svarīgi arī vēlētājiem ārvalstīs, kuriem sava dalības iespēja jāplāno savlaicīgi. Precīzu iecirkņu sarakstu, darba laiku, balsošanas kārtību un attālināti izmantojamos risinājumus pirms vēlēšanām publicēs Centrālā vēlēšanu komisija.

Vēlēšanu diena ir prognozes robeždatums, nevis automātiska rezultāta pasludināšanas diena. Iecirkņu apkopotie sākotnējie dati var parādīt ticamu virzienu jau vēlēšanu naktī, taču šīs prognozes izšķiršanai izmantojams galīgais CVK rādītājs pēc visu balsu apkopošanas un iespējamo precizējumu veikšanas.

Kas drīkst piedalīties 15. Saeimas vēlēšanās

Saeimas vēlēšanās balsstiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Tātad nozīme ir personas pilsonībai un vecumam tieši 2026. gada 3. oktobrī, nevis tam, vai vēlētājs pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Balsot var arī ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, ievērojot vēlēšanu likumā un CVK norādījumos paredzēto kārtību. Praktiskās iespējas var ietvert iecirkņus ārvalstīs un citus normatīvajos aktos atļautus balsošanas veidus, taču vēlētājam pirms vēlēšanām jāpārbauda aktuālie termiņi un prasības.

Svarīgi arī pārliecināties par derīgu personu apliecinošu dokumentu. Ja 2026. gada vēlēšanām būs paredzētas īpašas reģistrācijas vai pasta balsošanas darbības, izšķiroša būs CVK publicētā informācija, nevis iepriekšējo vēlēšanu procedūru pieņēmumi.

Kā CVK aprēķina vēlētāju aktivitāti

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda daļa no balsstiesīgo kopuma ir piedalījusies vēlēšanās. Vienkāršotā veidā aprēķins ir šāds: nobalsojušo vēlētāju skaitu dala ar balsstiesīgo skaitu un rezultātu reizina ar 100.

Ja hipotētiski būtu 1 500 000 balsstiesīgo un vēlēšanās piedalītos 900 000 cilvēku, aktivitāte būtu tieši 60,00%. Šīs prognozes noteikumi tādu rezultātu klasificētu kā NĒ. Lai iznākums būtu JĀ, galīgajam CVK procentam jābūt kaut nedaudz augstākam par 60,00%.

Balsstiesīgo skaits nav nemainīgs lielums. To var ietekmēt pilngadību sasniegušie jaunieši, mirušo personu izslēgšana no reģistra, pilsonības izmaiņas un vēlētāju reģistra aktualizēšana. Tādēļ nepieciešamo balsu skaitu nevar droši noteikt, vienkārši izmantojot iepriekšējo vēlēšanu balsstiesīgo skaitu.

Arī procenta noapaļošana var kļūt nozīmīga, ja rezultāts ir ļoti tuvu robežai. Vērtēts tiks CVK galīgajos valsts mēroga rezultātos publicētais aktivitātes rādītājs, nevis mediju veikts aprēķins vai atsevišķu iecirkņu starpsumma.

14. Saeimas rezultāts padara 60% robežu sasniedzamu, bet nenoteiktu

CVK publicētajos 14. Saeimas vēlēšanu rezultātos vēlētāju aktivitāte bija 59,43%. Tas bija tikai 0,57 procentpunktus zem 60% robežas, tomēr iepriekšējais rezultāts pats par sevi neparedz nākamo vēlēšanu iznākumu.

JĀ scenārijam palīdzētu lielāka vēlētāju interese, konkurētspējīga priekšvēlēšanu cīņa un efektīva balsstiesīgo mobilizācija gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ietekme var būt arī ērtai piekļuvei iecirkņiem, saprotamai informācijai un iespējai laikus izvēlēties piemērotāko balsošanas veidu.

NĒ scenārijs kļūtu ticamāks, ja sabiedrības interese būtu zema, daļa vēlētāju neatrastu sev pieņemamu politisko izvēli vai dalību apgrūtinātu praktiski šķēršļi. Arī šķietami neliels balsotāju trūkums var būt izšķirošs, jo 60,00% šajos noteikumos vēl nav pietiekami.

No iepriekšējā rezultāta var secināt tikai to, ka vajadzīgais pieaugums procentpunktos nav liels. Nevar droši secināt, ka tāds pieaugums notiks, jo līdzdalību ietekmē konkrēto vēlēšanu politiskā vide, kandidātu piedāvājums un vēlētāju motivācija.

Kā balsošana ārvalstīs maina kopējo rādītāju

Ārvalstīs nodotās balsis nav atsevišķa, no Latvijas rezultāta atrauta statistika. Tās tiek iekļautas kopējā nobalsojušo skaitā un tādējādi var palīdzēt valsts mēroga aktivitātei pārsniegt 60%.

Vienlaikus balsstiesīgie Latvijas pilsoņi ārvalstīs var ietilpt arī kopējā balsstiesīgo skaitā. Ja reģistrā iekļauts vēlētājs nepiedalās, skaitītājs nepieaug, lai gan šī persona var palikt aprēķina saucējā. Tāpēc ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu mobilizācija var būt būtiska abiem prognozes scenārijiem.

Saeimas mandātu sadalē ārvalstīs nodotajām balsīm ir noteikta piesaiste vēlēšanu apgabalam, taču tas nav tas pats, kas nacionālās aktivitātes aprēķins. Prognoze attiecas uz CVK publicēto kopējo Latvijas rādītāju, nevis uz aktivitāti kādā atsevišķā valstī, iecirknī vai vēlēšanu apgabalā.

Aktivitāte nav derīgo aplokšņu vai partiju balsu skaits

Vēlētāju aktivitāte atbild uz jautājumu, cik balsstiesīgo piedalījās vēlēšanās. Tā neatbild uz jautājumu, cik balsu saņēma konkrēta partija un cik biļetenu bija derīgi.

Vēlēšanu rezultātos var būt vairāki atšķirīgi skaitļi:

• balsstiesīgo skaits;
• vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaits;
• saņemto vēlēšanu aplokšņu skaits;
• derīgo aplokšņu un derīgo vēlēšanu zīmju skaits;
• katra kandidātu saraksta saņemto balsu skaits.

Šie lielumi var nesakrist. Piemēram, vēlētājs var piedalīties, bet viņa nodotā aploksne vai zīme neatbilst derīguma prasībām. Tas var ietekmēt partiju rezultātus un mandātu sadali, taču dalības fakts un aktivitātes uzskaite ir jānošķir no derīgas balss par konkrētu sarakstu.

Tāpēc prognozi nevar izšķirt pēc derīgo aplokšņu skaita vien. Nepieciešama tieši CVK publicētā vēlētāju aktivitāte visā valstī.

Kurš rezultāts noteiks JĀ vai NĒ

JĀ būs spēkā tikai tad, ja CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos valsts mēroga aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Publicēts rezultāts 60,01% vai vairāk atbilstu JĀ nosacījumam.

NĒ būs spēkā, ja galīgā aktivitāte būs 60,00% vai mazāka. Arī precīzi 60,00% nozīmēs NĒ, jo jautājums prasa slieksni pārsniegt, nevis tikai sasniegt.

Atsevišķu iecirkņu dati, vēlēšanu nakts aplēses, aptaujas un sākotnējās CVK tabulas rezultātu galīgi nenosaka. Lasītājiem pēc vēlēšanām jāpārbauda CVK valsts mēroga kopsavilkums un tā statuss; ja dati tiek precizēti, izšķiroša ir jaunākā galīgā versija.

Avots: Likumi.lv