Latvijas inflācija zem 3% 2026. gada decembrī: izšķirs Eurostat

Latvijas 2026. gada decembra inflācijas jautājumu izšķirs Eurostat publicētais saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņu rādītājs. Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē šo rādītāju pa mēnešiem un valstīm, tostarp Latvijai, taču decembra rezultāts vēl nav zināms. Prognožu tirgus tiks slēgts 2026. gada 30. novembrī, pirms prognozējamā mēneša sākuma, lai vēlāki decembra cenu dati vairs neietekmētu dalībnieku izvēli.

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai Latvijas SPIC gada pārmaiņas 2026. gada decembrī būs zem 3%?
• Termiņš: prognozes pieņem līdz 30. novembrim.
• “Jā”: Eurostat rādītājs ir 2,9% vai zemāks.
• “Nē”: rādītājs ir 3,0% vai augstāks.
• Iznākumu nosaka Eurostat PRC_HICP_MANR datu kopa.

Šis ir reputācijas punktu prognožu tirgus, nevis personisks finanšu padoms. Tā vērtība ir skaidri formulētā jautājumā: dalībniekiem jānovērtē, vai cenu pieauguma temps līdz gada beigām būs noslīdējis zem iepriekš noteikta sliekšņa.

Ko patiesībā nozīmē 3% inflācijas slieksnis

Tirgus nevērtē, vai cenas 2026. gada decembrī būs zemas vai augstas absolūtā izteiksmē. Tas salīdzina Latvijas patēriņa cenu līmeni ar 2025. gada decembri, izmantojot SPIC gada pārmaiņu rādītāju.

Ja indeksa līmenis gada laikā pieaugtu par 2,9%, iznākums būtu “jā”. Ja pieaugums sasniegtu tieši 3,0%, atbilde būtu “nē”, jo formulējums prasa rezultātu stingri zem 3,0%. Arī 3,1% vai lielāks rādītājs nozīmētu “nē”.

Šī robeža jālasa precīzi. Ikdienas sarunā 3,0% reizēm varētu raksturot kā aptuveni trīs procentus, taču tirgus atrisināšanā noapaļota interpretācija nav pieļaujama. Izšķiroša būs Eurostat publicētā vērtība tādā precizitātē, kādā tā būs norādīta datu kopā.

Prognozes “jā” ceļš paredz, ka kopējais cenu pieauguma temps līdz decembrim palēninās pietiekami, lai gada rādītājs būtu ne vairāk kā 2,9%. Prognozes “nē” ceļš ietver gan rezultātu tieši pie robežas, gan jebkuru augstāku inflāciju. Pašlaik neviens no šiem iznākumiem nav uzskatāms par zināmu faktu.

Gada inflācija nav tas pats, kas mēneša cenu pārmaiņas

Gada inflācija rāda, kā cenu līmenis konkrētajā mēnesī mainījies salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pirms gada. Šajā gadījumā tiks salīdzināts 2026. gada decembris ar 2025. gada decembri.

Mēneša inflācija savukārt salīdzina cenas ar iepriekšējo mēnesi — 2026. gada decembri ar novembri. Decembrī cenas varētu pieaugt pret novembri, bet gada inflācija vienlaikus samazināties, ja cenu kāpums iepriekšējā gada attiecīgajā periodā bijis straujāks. Iespējama arī pretēja kombinācija.

Tādēļ viens izteikts cenu kāpums vai kritums konkrētā mēnesī pats par sevi neatrisina prognozi. Gada rādītāju ietekmē gan jaunākās cenu izmaiņas, gan salīdzinājuma bāze pirms gada.

Kāpēc svarīga ir salīdzinājuma bāze

Ja 2025. gada decembrī kāda liela izdevumu grupa bija kļuvusi ievērojami dārgāka, līdzvērtīgs cenu līmenis gadu vēlāk var mazināt gada pārmaiņu rādītāju. Savukārt iepriekš zema bāze var pastiprināt šķietami nelielu 2026. gada cenu pieaugumu.

Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem jāvērtē ne tikai tas, kas notiek 2026. gada nogalē, bet arī tas, pret kādu cenu līmeni decembra rezultāts tiks salīdzināts.

SPIC un nacionālais patēriņa cenu indekss nav savstarpēji aizstājami

SPIC ir saskaņotais patēriņa cenu indekss, ko veido pēc Eiropas Savienībā salīdzināmas metodikas. Tas ļauj Eurostat vienotā sistēmā salīdzināt inflāciju Latvijā ar citām ES valstīm.

Nacionālais patēriņa cenu indekss arī mēra patēriņa cenu pārmaiņas, taču tā tvērums, svari vai metodiskās detaļas var atšķirties no SPIC. Abi rādītāji bieži virzās līdzīgā virzienā, tomēr tiem nav obligāti jāsakrīt līdz procentpunkta desmitdaļai.

Šim jautājumam izšķirošs ir tikai Eurostat SPIC gada pārmaiņu rādītājs. Nacionālā indeksa publikācija var palīdzēt izprast Latvijas cenu tendences, bet tā nevar aizstāt tirgus noteikumos nosaukto datu kopu. Ja abi rādītāji decembrī atšķirsies un atradīsies dažādās 3% robežas pusēs, rezultātu joprojām noteiks SPIC.

Pārtika, enerģija, transports un pakalpojumi veidos mājsaimniecību pieredzi

Kopējā inflācija ir daudzu preču un pakalpojumu cenu pārmaiņu apvienojums. Atsevišķas mājsaimniecības izjustā sadārdzinājuma pakāpe var būt citāda, jo katrai ģimenei ir savs patēriņa grozs.

• Pārtikas cenu pārmaiņas īpaši jūt mājsaimniecības, kurām ikdienas pirkumi veido lielu ienākumu daļu.
• Enerģijas izmaksas ietekmē elektrības, apkures un citu mājokļa izdevumu rēķinus, turklāt tām var būt sezonāla nozīme.
• Transporta izdevumos ietilpst ne tikai degviela, bet arī sabiedriskais transports, automobiļu uzturēšana un saistītie pakalpojumi.
• Pakalpojumu cenu dinamiku var ietekmēt darbaspēka izmaksas, pieprasījums un uzņēmumu ikdienas izdevumi.

SPIC zem 3% nenozīmētu, ka visās četrās grupās cenas aug lēni vai samazinās. Vienas grupas strauju kāpumu var līdzsvarot stabilākas vai krītošas cenas citur. Tāpat kopējais rādītājs virs 3% nenozīmētu vienādu sadārdzinājumu katrā mājsaimniecības rēķinā.

Ko 2,9% rezultāts nozīmētu ikdienā

Pat inflācija zem 3% parasti nozīmētu, ka vidējais cenu līmenis ir augstāks nekā pirms gada, tikai kāpuma temps būtu mazāks par tirgus slieksni. Inflācijas palēnināšanās nav tas pats, kas vispārējs cenu kritums.

Mājsaimniecībai praktiskāk ir sekot savu lielāko izdevumu pozīcijām: pārtikas grozam, apkures un elektrības rēķiniem, pārvietošanās izmaksām un regulāri izmantotajiem pakalpojumiem. Oficiālais indekss raksturo kopējo ekonomikas tendenci, nevis katras ģimenes individuālo budžetu.

Kuri faktori līdz decembrim var mainīt iznākumu

Rezultātu var ietekmēt enerģijas cenu svārstības, pārtikas izejvielu un piegādes izmaksas, nodokļu vai regulēto tarifu izmaiņas, algu un pakalpojumu cenu dinamika, kā arī 2025. gada nogales salīdzinājuma bāze.

Šie faktori var darboties pretējos virzienos. Enerģijas izmaksu kritums var mazināt kopējo inflāciju, kamēr pakalpojumu vai pārtikas cenu kāpums to uztur augstāku. Turklāt ietekme uz gala cenām var parādīties ar nobīdi, tādēļ starpposma dati nav automātiski pārnesami uz decembra rezultātu.

Līdz tirgus slēgšanai noderīgi būs Eurostat publicētie Latvijas SPIC gada rādītāji par iepriekšējiem 2026. gada mēnešiem. Tie parādīs virzienu, bet negarantēs decembra iznākumu. Jo tuvāk rādītājs būs 3% robežai, jo lielāka nozīme var būt pat nelielām cenu izmaiņām un datu pārskatīšanai.

Kā un kad tiks noteikta galīgā atbilde

Prognožu tirgus tiks slēgts 2026. gada 30. novembra beigās. Pēc šī termiņa jaunas prognozes vairs netiks pieņemtas, lai dalībnieki savu vērtējumu būtu izdarījuši pirms decembra sākuma.

Atrisināšanai izmantos pirmo Eurostat publicēto pilno Latvijas 2026. gada decembra SPIC gada pārmaiņu rādītāju datu kopā PRC_HICP_MANR. Ja sākotnējā vērtība vēlāk tiks labota, noteikumi paredz izmantot jaunāko vērtību, kas pieejama līdz 2027. gada 28. februārim.

Rezultāts tiks noteikts šādi:

• zem 3,0% — “jā”;
• tieši 3,0% — “nē”;
• virs 3,0% — “nē”.

Ja sākotnēji publicētais rezultāts būs tuvu robežai, iznākums var palikt atvērts līdz pārskatīšanas termiņam. Nākamais izšķirošais pārbaudījums pēc tirgus slēgšanas būs Eurostat pilnais decembra ieraksts un iespējamie tā labojumi līdz noteiktajam datumam.

Avots: Eurostat