Latvijas HICP: vai septembra inflācija būs zem 3%?

Eurostat datubāzes kopa PRC_HICP_MANR publicēs Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas par 2026. gada septembri, un robežšķirtne ir 3,0%. Prognozes jautājums tiek slēgts 30. septembrī, kad beidzas mērītais mēnesis; iznākumu vēlāk noteiks pirmais oficiālais Eurostat rādītājs. Mājsaimniecībām šis skaitlis parādīs nevis to, vai cenas kļuvušas zemas, bet gan to, cik strauji vidēji mainījies patēriņa cenu līmenis gada laikā.

Autors: LA90 ekonomikas redakcija

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai Latvijas gada HICP 2026. gada septembrī būs zem 3,0%?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 30. septembrī.
• JĀ: pirmais Eurostat publicētais rādītājs ir mazāks par 3,0%.
• NĒ: rādītājs ir tieši 3,0% vai lielāks.
• Rezultātu nosaka Eurostat PRC_HICP_MANR datubāze, nevis cita Latvijas inflācijas mēraukla.

Precīzais jautājums ir par septembra gada HICP

Šī prognoze attiecas uz Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa jeb HICP gada pārmaiņu 2026. gada septembrī. Tiek salīdzināts 2026. gada septembra cenu līmenis ar 2025. gada septembri, izmantojot Eurostat publicēto gada pārmaiņu rādītāju.

JĀ iznākumam nepietiek ar noapaļotu vēstījumu, ka inflācija ir “ap 3%”. Eurostat datubāzē publicētajam skaitlim jābūt mazākam par 3,0%. Ja pirmais rādītājs ir 3,0%, robeža nav pārvarēta un iznākums ir NĒ.

Prognozes slēgšana 30. septembrī nodala pašu prognozēšanu no rezultāta uzzināšanas. Septembra cenu novērojumi tajā brīdī ir noslēgušies, taču oficiālais gada HICP vēl jāapkopo un jāpublicē. Eurostat izlaidumu kalendārā var pārbaudīt paredzēto datu publicēšanas laiku.

HICP nav jebkurš Latvijas inflācijas rādītājs

HICP ir saskaņots patēriņa cenu indekss, kas veidots, lai cenu pārmaiņas Eiropas Savienības valstīs varētu salīdzināt pēc kopīgas metodikas. Eurostat datubāzes kopa PRC_HICP_MANR ietver gada pārmaiņu rādītājus ES valstīm, tostarp Latvijai.

Tas ir būtiski, jo publiskajā telpā vārdu “inflācija” var izmantot vairākiem savstarpēji tuviem, bet ne vienmēr identiskiem rādītājiem. Latvijas nacionālā patēriņa cenu indeksa publikācija var būt noderīga ekonomiskā situācijas novērtēšanā, tomēr tā pati par sevi neatrisina šo jautājumu.

Arī mēneša cenu pārmaiņas nav tas pats, kas gada inflācija. Septembrī cenas salīdzinājumā ar augustu varētu palielināties, bet gada rādītājs vienlaikus samazināties, ja 2025. gada septembra salīdzinājuma bāze bijusi augsta. Iespējama arī pretēja kombinācija.

Kāpēc salīdzinājuma bāze var mainīt rezultātu

Gada inflāciju ietekmē ne tikai tas, kas notiek 2026. gada septembrī, bet arī cenas pirms gada. Ja kāda liela izdevumu grupa 2025. gada septembrī strauji sadārdzinājās, šis kāpums pēc gada var izkrist no salīdzinājuma un pazemināt gada rādītāju pat bez cenu samazinājuma veikalos.

Tādēļ viens mēneša rādītājs jālasa piesardzīgi. Tas precīzi atbild uz konkrēto statistikas jautājumu, taču neapraksta katras ģimenes individuālo izdevumu grozu.

Enerģija, pārtika un pakalpojumi var vilkt rādītāju pretējos virzienos

Latvijas kopējo HICP veido daudzas preču un pakalpojumu grupas. To ietekme nav vienāda: nozīme ir gan konkrētās grupas cenu pārmaiņām, gan tās svaram mājsaimniecību patēriņā.

Enerģijas cenas var radīt straujas svārstības

Elektrības, gāzes, siltumenerģijas un degvielas cenu izmaiņas var salīdzinoši ātri ietekmēt kopējo inflāciju. Rezultātu var mainīt tirgus cenas, tarifi, nodokļi, atbalsta pasākumu izbeigšanās vai nelabvēlīga salīdzinājuma bāze.

Enerģijas cenu kritums stiprinātu ceļu uz HICP zem 3%, taču automātiski negarantētu JĀ iznākumu. Ja vienlaikus būtiski sadārdzinātos pakalpojumi vai pārtika, citu grupu devums varētu enerģijas ietekmi kompensēt.

Pārtikas cenas mājsaimniecības izjūt īpaši tieši

Pārtikas cenu virzību var ietekmēt ražas, izejvielu izmaksas, transports, enerģija un mazumtirdzniecības cenu politika. Pat mērenas pārmaiņas šajā grupā ir pamanāmas, jo pārtiku pērk bieži un tā veido nozīmīgu daļu no daudzu ģimeņu budžeta.

Atsevišķu produktu akcijas vai sadārdzinājums vēl neļauj secināt, kāds būs visas grupas devums. Oficiālajā indeksā tiek vērtēts plašs preču klāsts, nevis viens veikals, zīmols vai pircēja čeks.

Pakalpojumu cenas mēdz reaģēt lēnāk. Tās var uzturēt inflāciju, ja aug darbaspēka, telpu vai citu resursu izmaksas un uzņēmumi tās pakāpeniski iekļauj cenās. Tādēļ preču inflācijas mazināšanās ne vienmēr uzreiz noved kopējo HICP zem izvēlētās robežas.

Ko abi iespējamie iznākumi nozīmētu mājsaimniecībām

Ja gada HICP būtu zem 3%, tas norādītu, ka vidējais patēriņa cenu līmenis audzis lēnāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī noteiktā robeža. Lēnāks kāpums var mazināt spiedienu uz ģimenes budžetu, īpaši tad, ja ienākumi palielinās straujāk par cenām.

Tomēr zemāka inflācija pati par sevi nenozīmē cenu kritumu. Ja prece iepriekš maksāja 100 eiro un tās cena pieauga līdz 110 eiro, turpmāks 2% kāpums cenu paaugstinātu vēl vairāk. Inflācija būtu zemāka, bet jaunais cenu līmenis saglabātos augstāks.

Vispārēju cenu samazināšanos raksturotu negatīva inflācija jeb deflācija. Savukārt HICP, piemēram, 2,9% nozīmētu, ka saskaņotajā grozā cenas vidēji joprojām ir augstākas nekā pirms gada.

Arī NĒ iznākums nenozīmētu, ka visas cenas augušas vismaz par 3%. Daļa preču varētu kļūt lētāka, kamēr citas grupas sadārdzinātos pietiekami, lai kopējais svērtais rādītājs sasniegtu 3,0% vai vairāk.

Ģimenes pieredze var atšķirties no vidējā HICP. Mājsaimniecība, kas lielu ienākumu daļu tērē pārtikai, apkurei vai īrei, izjutīs citu cenu dinamiku nekā ģimene ar atšķirīgu patēriņa struktūru.

Kas veidotu ceļu uz JĀ vai NĒ

JĀ scenāriju atbalstītu vairāku faktoru kombinācija: stabilākas enerģijas izmaksas, lēnāks pārtikas cenu kāpums, mērenāks pakalpojumu sadārdzinājums un labvēlīga iepriekšējā gada salīdzinājuma bāze. Nav nepieciešams, lai visas cenas samazinātos; pietiktu, ja kopējais gada pieaugums būtu 2,9% vai zemāks.

NĒ scenārijs iestātos, ja kopējo indeksu virs robežas noturētu enerģija, pārtika, pakalpojumi vai vairāku grupu summēta ietekme. Arī tieši 3,0% būtu NĒ, tādēļ noapaļošanai un precīzajam Eurostat ierakstam ir izšķiroša nozīme.

Pašlaik no dotajiem oficiālajiem avotiem var droši noteikt izmantojamo datu kopu un publicēšanas pārbaudes vietu, bet ne 2026. gada septembra rezultātu. Līdz publikācijai iznākums paliek nenoteikts, un atsevišķa cenu ziņa nav pietiekama, lai to pasludinātu iepriekš.

Rezultātu noteiks pirmais Eurostat ieraksts

Prognozi atrisina pirmais oficiālais Latvijas 2026. gada septembra gada HICP rādītājs Eurostat PRC_HICP_MANR datubāzē. JĀ tiek noteikts, ja tas ir zem 3,0%; NĒ — ja tas ir 3,0% vai lielāks.

Vēlāki precizējumi nemaina iznākumu, jo noteikumos izmantots pirmais oficiālais publicējums. Publicēšanas diena pārbaudāma Eurostat izlaidumu kalendārā, bet galīgajai pārbaudei jāatver pati HICP gada pārmaiņu datu kopa un jāizvēlas Latvija, 2026. gada septembris un gada pārmaiņu rādītājs.

Avots: Eurostat