15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī mandātus iegūs 7 saraksti

1. Saeimas vēlēšanās 2026. gada 3. oktobrī izšķirsies ne tikai deputātu vietu sadalījums, bet arī nākamā parlamenta politiskās sadrumstalotības pakāpe. Saeimas vēlēšanu likums nosaka 5% slieksni dalībai mandātu sadalē, taču prognozes atbilde būs atkarīga tikai no Centrālās vēlēšanu komisijas galīgā rezultāta: cik atsevišķiem kandidātu sarakstiem faktiski būs piešķirts vismaz viens no 100 mandātiem.

Prognozes jautājums un izšķiršanas kārtība

• Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ iznākums: CVK galīgajā mandātu sadalījumā ir septiņi vai vairāk sarakstu ar vismaz vienu vietu.
• NĒ iznākums: galīgajā sadalījumā ir seši vai mazāk šādu sarakstu.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais 15. Saeimas galīgais mandātu sadalījums.

Provizoriskie vēlēšanu nakts rezultāti, aptaujas, vēlētāju aktivitātes aplēses un partiju pašu aprēķini prognozi neatrisinās. Ja balsu skaitīšana, rezultātu pārbaude vai citi oficiāli procesi turpināsies pēc vēlēšanu dienas, būs jāgaida CVK galīgais sadalījums.

Piecu procentu slieksnis vēl nenozīmē iegūtu mandātu

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidātu saraksti, kuri visā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tādēļ 5% robeža ir pirmais un publiski visvieglāk uztveramais filtrs.

Tomēr sliekšņa pārvarēšana un mandāta iegūšana nav viens un tas pats juridiskais vai faktiskais notikums. Sliekšņa sasniegšana dod sarakstam tiesības piedalīties mandātu sadalē, bet šīs prognozes vajadzībām saraksts tiek ieskaitīts tikai tad, ja CVK tam galīgajā tabulā piešķīrusi vienu vai vairākas deputātu vietas.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: 60% slieksnis 3. oktobrī

Šī atšķirība ir īpaši svarīga, ja vairāki politiskie spēki atrodas tuvu 5% robežai. Pat neliela balsu pārdale starp tiem var mainīt ne vien katra saraksta vietu skaitu, bet arī kopējo parlamentā pārstāvēto spēku skaitu.

Balsis par sarakstiem, kuri slieksni nepārvar, nerada tiem pārstāvniecību. Tas nozīmē, ka redzami sadrumstalots vēlētāju balsojums automātiski nenoved pie tikpat sadrumstalota parlamenta. Daļa balsu var palikt ārpus mandātu sadales, savukārt vietas koncentrējas starp slieksni pārvarējušajiem sarakstiem.

Ceļš uz JĀ iznākumu: vairāki saraksti noturas virs robežas

JĀ scenārijam nepieciešams, lai vismaz septiņi atsevišķi saraksti ne tikai savāktu pietiekamu atbalstu, bet arī parādītos CVK galīgajā sadalījumā ar mandātiem. Ticamākais ceļš uz šādu rezultātu būtu salīdzinoši vienmērīgi sadalīts balsojums, kurā vairāki vidēja lieluma politiskie spēki pārvar 5% slieksni.

JĀ iznākumu varētu veicināt:

• vairāku konkurētspējīgu sarakstu atrašanās droši virs 5%;
• mazāka balsu koncentrācija divos vai trijos lielākajos politiskajos spēkos;
• reģionāli atšķirīgas vēlētāju izvēles Saeimas vēlēšanu apgabalos;
• spēja piesaistīt atbalstu visā Latvijā, nevis tikai vienā šaurā vēlētāju grupā;
• neliels to balsu īpatsvars, kas nodotas par zem sliekšņa palikušiem sarakstiem.

Svarīga būs konkurence starp sarakstiem, kuri priekšvēlēšanu periodā atrodas ap 5% atzīmi. Ja vairāki no tiem vēlēšanu dienā robežu pārvarēs, septiņu pārstāvēto spēku slieksnis var kļūt sasniedzams. Ja atbalsts sašķelsies starp daudziem maziem sarakstiem, efekts var būt pretējs.

Vēlēšanu apgabalu nozīme

Nacionālais 5% slieksnis nosaka piekļuvi mandātu sadalei, bet deputātu vietu sadalījumu ietekmē arī balsis Saeimas vēlēšanu apgabalos. Saraksta atbalsta ģeogrāfija var noteikt, kur tiek iegūtas vietas un kuri kandidāti kļūst par deputātiem.

Vēlētāju izdarītās atzīmes par kandidātiem galvenokārt ietekmē personu secību konkrētā sarakstā. Savukārt balsojuma sadalījums starp pašiem sarakstiem apgabalos ietekmē mandātu aprēķinu. Tādēļ gala secinājumu nevar droši izdarīt tikai no viena nacionālā procenta vai atsevišķa apgabala rezultāta.

Ceļš uz NĒ iznākumu: balsis koncentrējas vai izklīst zem sliekšņa

NĒ atbilde būs spēkā, ja mandātus saņems ne vairāk kā seši saraksti. Tas var notikt gan tad, ja vēlētāju atbalsts koncentrējas dažos lielos politiskajos spēkos, gan tad, ja daudzi mazāki saraksti sadala savā starpā balsis, bet paliek zem 5% robežas.

Šajā scenārijā vēlēšanu biļetenā var būt daudz kandidātu sarakstu, tomēr parlamentā nonāk tikai ierobežota daļa. Tādēļ pieteikto sarakstu skaits pats par sevi nav pietiekams rādītājs nākamās Saeimas sadrumstalotībai.

NĒ iznākumu varētu veicināt:

• vairāku mazāku sarakstu palikšana nedaudz zem 5%;
• vēlētāju pārorientēšanās uz lielākajiem politiskajiem spēkiem;
• būtisks balsu īpatsvars par sarakstiem, kuri mandātu sadalē nepiedalās;
• priekšvēlēšanu sadarbība vai sarakstu apvienošanās, samazinot atsevišķo konkurentu skaitu;
• nevienmērīgs atbalsts, kas nedod sarakstam pietiekamu rezultātu valsts mērogā.

Pašlaik dotie oficiālie avoti neļauj pamatoti noteikt, kurš scenārijs ir ticamāks. Tie izskaidro vēlēšanu sistēmu un izšķiršanas avotu, bet nesniedz 15. Saeimas gala rezultātu vai drošu priekšvēlēšanu spēku samēru.

Septiņas frakcijas var sarežģīt valdības vairākuma veidošanu

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Lielāks pārstāvēto sarakstu skaits parasti nozīmē vairāk iespējamo koalīciju kombināciju, taču tas nepasaka, cik viegli būs izveidot valdību. Izšķirošs ir ne tikai partiju skaits, bet arī mandātu proporcijas, savstarpējā politiskā savietojamība un spēja vienoties par kopīgu programmu.

Septiņi vai vairāk pārstāvēti saraksti var radīt situāciju, kur vairākumam nepieciešama triju vai pat vairāku partneru vienošanās. Tas palielina sarunu dalībnieku skaitu un jautājumu loku, par kuriem jāpanāk kompromiss. Vienlaikus arī sadrumstalotā parlamentā var pastāvēt skaidrs vairākums, ja vairākām partijām ir iepriekšēja sadarbības pieredze un līdzīgas prioritātes.

Ja mandātus iegūst seši vai mazāk sarakstu, koalīcijas veidošana ne vienmēr kļūst vienkārša. Diviem vai trim lieliem blokiem var būt grūti pārvaramas politiskās atšķirības. Tādēļ prognozes iznākums raksturos pārstāvniecības struktūru, nevis automātiski paredzēs nākamās valdības stabilitāti.

Ko parāda 14. Saeimas oficiālie rezultāti

CVK 14. Saeimas vēlēšanu sadaļa publicē vēlēšanu rezultātus un mandātu sadalījumu. Tā ir noderīga kā piemērs tam, kā jāvērtē arī nākamais iznākums: nevis pēc vēlēšanu nakts virsrakstiem, bet pēc oficiālās tabulas, kurā norādīti mandātus saņēmušie saraksti.

Iepriekšējo vēlēšanu rezultāts pats par sevi nenosaka 15. Saeimas sastāvu. Četru gadu laikā var mainīties partiju piedāvājums, kandidātu saraksti, vēlētāju līdzdalība un sabiedrības prioritātes. Vēsturiskais salīdzinājums palīdz saprast sistēmu, bet nav pietiekams pierādījums JĀ vai NĒ prognozei.

Pēdējā pārbaude pēc vēlēšanām

Pēc iecirkņu slēgšanas uzmanība būs jāpievērš diviem atšķirīgiem skaitļiem: sarakstiem, kuri valsts mērogā sasnieguši 5%, un sarakstiem, kuriem CVK piešķīrusi mandātus. Ja galīgajā mandātu sadalījumā būs saskaitāmi vismaz septiņi nosaukumi ar vienu vai vairākām vietām, iznākums būs JĀ. Seši vai mazāk nozīmēs NĒ.

Ja vēlāk tiks labots provizoriskais balsu vai mandātu aprēķins, noteicošā būs jaunākā CVK galīgā informācija. Tieši šis publiskais rezultāts sniegs pārbaudāmu atbildi par 15. Saeimas politisko sadrumstalotību un sākotnējo koalīcijas veidošanas sarežģītību.

Avots: Likumi.lv