D vitamīns Latvijā: kāpēc ar uzturu vien bieži nepietiek

D vitamīna pietiekamība Latvijā ir īpaši svarīga tumšajā sezonā, jo no oktobra līdz aprīlim saules ultravioletais starojums parasti nav pietiekams stabilai D vitamīna sintēzei ādā. Arī uzturā dabisku avotu ir maz. Pirms jebkāda uztura bagātinātāja lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes.

Autors: LA90 veselības redakcija. Publicēts 2026. gada 30. augustā.

Praktiskā aina pirms tumšā gadalaika

• Pārrunājiet ar ģimenes ārstu individuālos D vitamīna nepietiekamības riska faktorus.
• Veiciet ārsta nozīmētu 25(OH)D asinsanalīzi, nevis izvēlieties devu pēc pašsajūtas.
• Uzturā regulāri iekļaujiet treknas zivis, olas un piemērotus bagātinātus produktus.
• Nelietojiet vairāku produktu kombinācijas, nepārbaudot kopējo D vitamīna daudzumu.
• Atkārtotas analīzes veiciet ārsta noteiktajā laikā, īpaši pēc terapijas sākšanas.

SPKC publicētā informācija par veselīgu uzturu un slimību profilaksi ir noderīgs sākuma punkts ikdienas paradumu izvērtēšanai. Tomēr vispārīgi ieteikumi neaizstāj ārsta konsultāciju, laboratorisku pārbaudi un individuāli noteiktu rīcības plānu.

Kāpēc Latvijas ziemā ar sauli nepietiek

D vitamīns organismā veidojas, kad ādu sasniedz atbilstoša stipruma ultravioletais B jeb UVB starojums. Latvijas ģeogrāfiskajos platuma grādos vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī saule atrodas zemu, dienas ir īsas, bet cilvēki lielāko laika daļu pavada telpās un valkā ādu nosedzošu apģērbu.

Tas nozīmē, ka pat regulāras pastaigas ziemā ne vienmēr nodrošina būtisku D vitamīna sintēzi. Pastaigas joprojām ir vērtīgas fiziskajai un psihiskajai veselībai, taču tās nevajadzētu uzskatīt par garantētu D vitamīna deficīta novēršanas metodi.

Vasarā D vitamīna veidošanos ietekmē diennakts laiks, mākoņainība, ādas tips, vecums, apģērbs un saules aizsardzības paradumi. Nav droši mēģināt iegūt lielāku devu, ilgstoši sauļojoties vai pieļaujot ādas apdegumu. Solārijs nav ieteicams D vitamīna avots, jo palielina ādas bojājumu un vēža risku.

D vitamīna loma imūnsistēmā un enerģijas vielmaiņā

D vitamīns darbojas ne tikai kā uzturviela, bet arī kā hormoniem līdzīga signālviela. Tas piedalās kalcija un fosfora vielmaiņā, palīdz uzturēt kaulu un muskuļu funkciju, kā arī iesaistās imūnās sistēmas regulācijā.

Pietiekams līmenis ir nepieciešams normālai imūnšūnu darbībai, taču tas nenozīmē, ka lielas D vitamīna devas pasargā no visām elpceļu infekcijām. Uztura bagātinātājs nav vakcinācijas, pilnvērtīga uztura, miega, kustību vai ārsta nozīmētas ārstēšanas aizstājējs.

Nogurums nav specifiska pazīme

Izteikta D vitamīna nepietiekamība var būt saistīta ar muskuļu vājumu, kaulu diskomfortu un nogurumu. Tomēr zems enerģijas līmenis var rasties arī dzelzs vai B12 vitamīna trūkuma, vairogdziedzera darbības traucējumu, miega problēmu, infekciju, depresijas un citu iemeslu dēļ.

Tāpēc pēc noguruma vien nevar noteikt D vitamīna līmeni. Arī pašsajūtas uzlabošanās pēc preparāta lietošanas pati par sevi nepierāda, ka iepriekš bijis deficīts vai izvēlētā deva ir droša.

Kāpēc uzturs viens pats bieži nesedz vajadzību

Dabiski ar D vitamīnu bagātu produktu nav daudz. Nozīmīgākie avoti ir treknas zivis, piemēram, lasis, siļķe, skumbrija un sardīnes. Neliels daudzums atrodams olu dzeltenumā, aknās un dažos piena produktos. Atsevišķi dzērieni, margarīni vai brokastu produkti var būt bagātināti, taču sastāvs jāvērtē pēc marķējuma.

Arī regulāri ēdot zivis, uzņemtais daudzums atšķiras atkarībā no sugas, izcelsmes, porcijas un gatavošanas veida. Cilvēkiem, kuri zivis vai dzīvnieku izcelsmes produktus nelieto, piemērotu avotu ir vēl mazāk. Sēnes var saturēt D2 vitamīnu, tomēr daudzums tajās ir mainīgs un nav pielīdzināms individuāli izvērtētai terapijai.

Uztura mērķis nav aizstāt analīzes ar vienu produktu. Praktiskāk ir veidot daudzveidīgu ēdienkarti, izvēlēties uzturvielām bagātus produktus un ar ārstu pārrunāt, vai konkrētajā situācijā nepieciešama papildu uzņemšana.

Kam nepietiekamības risks var būt lielāks

D vitamīna līmeni nevar droši paredzēt tikai pēc dzīvesveida, tomēr daļai cilvēku nepietiekamības iespēja ir augstāka. Riska izvērtējums ir īpaši svarīgs, ja cilvēks maz uzturas ārā, dzīvo aprūpes iestādē, pārsvarā nosedz ādu vai uzturā reti lieto D vitamīna avotus.

Lielāka uzmanība var būt vajadzīga arī gados vecākiem cilvēkiem, personām ar tumšāku ādas pigmentāciju, aptaukošanos, kaulu veselības problēmām vai slimībām, kas traucē tauku un uzturvielu uzsūkšanos. Atsevišķas zāles var ietekmēt D vitamīna vielmaiņu.

Grūtniecēm, zīdaiņiem, bērniem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām nepieciešama vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša medicīniska pieeja. Viņiem nevajadzētu automātiski piemērot cita ģimenes locekļa devu vai internetā atrastu shēmu.

Asinsanalīze parāda līmeni, nevis gatavu devu

D vitamīna stāvokļa izvērtēšanai parasti nosaka 25-hidroksivitamīnu D jeb 25(OH)D. Rezultāts ārstam jāvērtē kopā ar simptomiem, uzturu, slimībām, lietotajām zālēm un citiem izmeklējumiem. Laboratoriju atsauces intervāli un klīniskie mērķi var atšķirties.

Analīzes rezultāts nav aicinājums patstāvīgi izvēlēties lielāko veikalā pieejamo devu. Ārsts var noteikt, vai nepieciešama uzturoša uzņemšana, īslaicīga deficīta korekcija, papildu izmeklējumi vai tikai dzīvesveida pārskatīšana.

Kāpēc svarīga ir kontrole

D vitamīns ir taukos šķīstošs, tādēļ pārmērīgs daudzums var uzkrāties organismā. Ilgstoša pārdozēšana var paaugstināt kalcija līmeni asinīs un radīt sliktu dūšu, vājumu, pastiprinātas slāpes, biežu urinēšanu, nierakmeņus vai nieru darbības traucējumus.

Īpaša piesardzība vajadzīga cilvēkiem ar nieru slimībām, kalcija vielmaiņas traucējumiem, sarkoidozi vai citām granulomatozām slimībām. Iespējama arī mijiedarbība ar medikamentiem. Ja preparāta lietošanas laikā rodas neparasti simptomi, jāsazinās ar ārstu.

Drošs rīcības plāns rudenim

Vispirms pierakstiet, kādus uztura bagātinātājus, vitamīnus un medikamentus jau lietojat. Pārbaudiet arī kombinēto preparātu sastāvu, jo D vitamīns var būt multivitamīnos, zivju eļļā un citos produktos vienlaikus.

Pēc tam konsultējieties ar ģimenes ārstu. Ārsts izvērtēs, vai vajadzīga 25(OH)D analīze un vai kopā ar to nepieciešams pārbaudīt kalciju, nieru darbību vai citus rādītājus. Tikai pēc rezultātu izvērtēšanas jāvienojas par konkrētu preparātu, devu un lietošanas ilgumu.

Ievērojiet ārsta norādīto kontroles termiņu. Preparātu nevajadzētu lietot pēc principa “jo vairāk, jo labāk”, palielināt devu saslimšanas laikā vai turpināt ārstniecisku devu bez atkārtotas izvērtēšanas.

Uzturā saglabājiet regulārus zivju un citu pilnvērtīgu produktu avotus, bet informāciju par uzturu un profilaksi pārbaudiet SPKC materiālos. Ja SPKC ieteikumi vai ārsta norādījumi tiek aktualizēti, priekšroka dodama jaunākajai oficiālajai informācijai un individuālajam medicīniskajam izvērtējumam.

Avots: Editorial research