Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Autors: LA90 redakcija

26. septembrī atzīmē Eiropas Valodu dienu — Eiropas Padomes iniciatīvu, kas pievērš uzmanību valodu apguvei un daudzvalodībai. Latvijā šis datums dod iespēju padomāt par ikdienas izvēlēm: kā ģimenē uzturēt latviešu valodu, kā skolā apgūt citas valodas un kuras prasmes noder darbā. Lai par to runātu, nav jāgaida īpašs pasākums.

Kāpēc Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī

Eiropas Padomes Eiropas Valodu dienas lapā norādīts, ka šo dienu atzīmē katru gadu 26. septembrī. Tās iecere ir rosināt interesi par valodām un to apguvi. Tātad runa nav tikai par svešvalodu stundām: valodas cilvēki lieto arī mājās, ceļā, darbā un saziņā ar apkārtējiem.

Dienas izcelsme ir saistīta ar Eiropas Padomi, taču tās jēgu katrs var ieraudzīt savā vidē. Kādam tā ir iespēja atsākt mācīties valodu, ko reiz apguvis skolā. Citam — pajautāt radiniekam par vārdiem, kas ģimenē saglabājušies no citas valodas. Šādi piemēri neprasa pieņemt, ka visiem ir vienāda pieredze vai vienādi mācību mērķi.

Eiropas Valodu diena ir atzīmējams datums, nevis ziņa par konkrētu 26. septembra pasākumu Latvijā. Ja plānots apmeklēt nodarbību, sarunu vai citu norisi, tās vieta un laiks jāpārbauda pie rīkotāja. Pati diena ir aktuāla arī tad, ja kalendārā nav neviena pasākuma: tā ļauj pārdomāt, kur valodas jau palīdz un kur to pietrūkst.

Latviešu valoda un citas valodas Latvijas ikdienā

Latvijā saruna par daudzvalodību sākas ar latviešu valodu. Tā ir kopīga saziņas telpa, kurā cilvēki var saprasties skolā, darbā un sabiedriskajā dzīvē. Vienlaikus cilvēka pieredze ne vienmēr aprobežojas ar vienu valodu: ģimenes sarunas, draudzība, mācības un darbs var prasīt atšķirīgas valodu prasmes.

Šīs vajadzības nav jāpretstata cita citai. Bērns var attīstīt pārliecinošu latviešu valodas prasmi un vienlaikus apgūt ģimenē lietotu valodu vai svešvalodu. Pieaugušais var pilnveidot latviešu valodu konkrētām darba situācijām un mācīties vēl kādu valodu saziņai ar kolēģiem. Izšķirošais ir jautājums, kur un ar ko cilvēks vēlas labāk saprasties.

Arī vārds „daudzvalodība” nenozīmē, ka katram jārunā vairākās valodās vienādi brīvi. Var pietikt ar spēju izlasīt vienkāršu norādi, uzdot jautājumu vai saprast galveno sarunā. Valodu prasmes aug pakāpeniski, un tās var būt ļoti atšķirīgas klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas ziņā.

Ģimenē valodu uztur ikdienas sarunas

Ģimenes valodu izvēles bieži ir praktiskas. Kurā valodā bērnam ir vieglāk izstāstīt par dienu? Kurā viņš sarunājas ar vecvecākiem? Kura vajadzīga, lai kopā izlasītu vēstuli vai saprastu mācību uzdevumu? Atbildes var atšķirties pat vienas ģimenes locekļiem, un tās laika gaitā var mainīties.

Valodu palīdz uzturēt regulārs lietojums. Kopīga lasīšana, saruna par filmu vai lūgums paskaidrot nepazīstamu vārdu dod iemeslu valodu izmantot. Šādā pieejā kļūda nav jāpadara par pārbaudījumu: svarīgāk ir saglabāt vēlmi runāt un noskaidrot nesaprasto. Tas ir īpaši noderīgi, ja bērns kādā valodā saprot vairāk, nekā vēl spēj pateikt.

Ģimenē var arī vienoties par nelielu, sasniedzamu mērķi. Piemēram, reizi nedēļā kopā izlasīt īsu stāstu latviešu valodā vai sazvanīties ar radinieku valodā, kuru vēlas saglabāt. Mērķa vērtība ir tā atkārtojamībā, nevis iespaidīgā sākumā. Eiropas Valodu diena var būt vienkārši datums, kurā šādu ieradumu sākt.

Skolā un darbā svarīgs ir valodas lietojuma mērķis

Skolēnam jautājums „kāpēc man šī valoda jāmācās?” kļūst vieglāk atbildams, ja ir redzama tās lietošana. Vienam mērķis būs saprast grāmatu, citam — sazināties ceļojumā vai turpināt mācības. Latviešu valodas prasme savukārt palīdz piedalīties mācību un sabiedriskajā dzīvē Latvijā. Konkrēts mērķis palīdz izvēlēties arī to, ko vingrināt vispirms.

Pieaugušajiem mērķi mēdz būt vēl šaurāki. Ja darbā jāatbild uz klientu jautājumiem, vispirms noder biežāko situāciju vārdi un skaidri teikumi. Ja jālasa dokumenti, vairāk uzmanības vajadzēs lasīšanai un nozares terminiem. Tas nenozīmē, ka pārējās prasmes nav svarīgas; tas palīdz sākt ar uzdevumu, kas cilvēkam jāveic tagad.

Valodas apguvē var palīdzēt arī vienkāršs jautājums: „Ko es gribu spēt izdarīt pēc mēneša?” Atbilde „pajautāt ceļu”, „izlasīt īsu vēstuli” vai „bez palīdzības pieteikt vizīti” ir pārbaudāmāka par vēlmi „zināt valodu”. Tad vieglāk pamanīt progresu un izlemt, kādu mācību veidu izvēlēties tālāk.

Ko paņemt līdzi pēc 26. septembra

Eiropas Valodu dienas vērtība nav atkarīga no tā, cik valodu cilvēks jau zina. Tā atgādina, ka valodu prasmes veidojas lietojot un ka dažādām dzīves situācijām vajag dažādas prasmes. Latvijā tas nozīmē vienlaikus rūpēties par skaidru saziņu latviešu valodā un atzīt citu valodu vietu cilvēku ģimenes, mācību un darba pieredzē.

Noderīgs nākamais solis ir nosaukt vienu konkrētu sarunu vai uzdevumu, kurā gribētos justies drošāk, un izvēlēties tam nelielu regulāru vingrinājumu. Ja 26. septembrī interesē publiska norise, pārbaudiet tās informāciju pie rīkotāja; ja interesē pati diena, tās datums un iecere atrodama Eiropas Padomes lapā.

Avots: Eiropas Padome