Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Latvijā tā ir iespēja pievērst uzmanību divām lietām vienlaikus: latviešu valodai kā valsts valodai un prasmēm, kas palīdz sazināties citās valodās. Ģimenei vai skolai šī diena var sākties ar vienkāršu jautājumu: kuras valodas mēs ikdienā dzirdam, lietojam vai vēlamies apgūt?

Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs savā Eiropas Valodu dienas vietnē publicē informāciju un materiālus šīs dienas atzīmēšanai. To var izmantot kā atspēriena punktu nodarbībai, taču vērtīgākā saruna bieži sākas ar pašu pieredzi: valodām ģimenē, klasē, grāmatās un ceļojumos.

Autors: LA90 redakcija.

Lasi arī: Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas saknes ir 2001. gada Eiropas Valodu gadā, ko kopīgi īstenoja Eiropas Padome un Eiropas Savienība. Pēc tā 26. septembris kļuva par ikgadēju iespēju pievērst uzmanību valodu apguvei un Eiropas valodu daudzveidībai. Šī izcelsme palīdz saprast, kāpēc vienā stāstā pieminētas abas institūcijas.

Eiropas Padome nav Eiropas Savienības iestāde. Tā ir atsevišķa starptautiska organizācija, kuras paspārnē darbojas Eiropas Moderno valodu centrs. Savukārt Eiropas Savienībai ir savas izglītības un daudzvalodības iniciatīvas. Eiropas Valodu dienas vēsturē abu organizāciju loma satiekas, taču tās nav savstarpēji aizstājami nosaukumi.

Dienas pamatideja nav prasība visiem pārvaldīt vienādu valodu skaitu. Tā aicina turpināt mācīties dažādos dzīves posmos un pamanīt, cik atšķirīgi cilvēki izsaka līdzīgas domas. Pat neliela jaunas valodas pieredze var palīdzēt labāk sadzirdēt izrunu, saprast tulkojuma izvēles un uzdot precīzākus jautājumus.

Kāpēc daudzvalodība Latvijā nozīmē ko konkrētu

Latvijā latviešu valoda ir valsts valoda. Tās statuss nosaka nozīmīgu kopīgas saziņas pamatu valstī. Eiropas Valodu diena šo statusu nemaina un neprasa izvēlēties starp latviešu valodu un citām valodām. Tā dod iespēju runāt par atšķirīgiem valodu uzdevumiem: kopīgu valsts valodu, ģimenē lietotu valodu un apgūtu svešvalodu.

Cilvēka valodu pieredze var būt plašāka par vienu ierakstu mācību plānā. Kāds latviski mācās un strādā, mājās sarunājas citā valodā un vēl vienu izmanto ceļojot vai lasot. Citam pirmā saskare ar svešvalodu ir dziesma, datorspēle vai saruna ar viesi. Šie piemēri rāda, ka valodu prasmes veidojas dažādās situācijās.

Svarīgi arī nošķirt valodas prasmi no priekšstata par cilvēku. Tas, ka kāds vēl mācās latviski vai kļūdās svešvalodā, pats par sevi neko nepasaka par viņa vēlmi piedalīties sarunā. Klasē šī atšķirība palīdz veidot vidi, kurā var mēģināt, jautāt un labot kļūdas bez izsmiekla.

Eiropas kultūras daudzveidība savukārt aptver vairāk nekā svešvalodu stundu. Valoda dzīvo stāstos, vietvārdos, mūzikā un ikdienas pieklājības formulās. Iepazīstot šīs atšķirības, skolēns var sākt saprast arī savu valodu: kāpēc vienu domu latviski pasakām tieši tā un kur citā valodā vajadzīgs cits formulējums.

Ko ģimene var izmēģināt 26. septembrī

Valodu dienai nav vajadzīgs pārbaudījums vai dārgi materiāli. Labāk izvēlēties īsu uzdevumu, ko var paveikt kopā un pēc kura rodas vēlme uzdot nākamo jautājumu. Ja ģimenē jau lieto vairākas valodas, dalīšanās pieredzē var būt brīvprātīga, nevis pienākums kādam kļūt par visu pārējo skolotāju.

• Izvēlieties piecus ikdienas vārdus, piemēram, „paldies” un „labrīt”, un noskaidrojiet, kā tos saka dažādās valodās.
• Salīdziniet viena īsa teksta tulkojumus. Pārrunājiet, kur doma saglabājas un kur mainās izteiksme.
• Noklausieties īsu ierakstu nepazīstamā valodā un mēģiniet saklausīt atkārtotas skaņas vai vārdus.
• Atrodiet kartē vietas, ar kurām ģimenei ir saikne, un izpētiet, kā tajās pieraksta vietvārdus.

Nav nepieciešams katru atbildi zināt uzreiz. Ja bērns pamana, ka vienu vārdu dažādos avotos tulko atšķirīgi, tā ir iespēja noskaidrot kontekstu: vai vārds lietots apsveikumā, sarunā ar draugu vai oficiālā tekstā? Šāds jautājums māca vairāk nekā mehāniska vārdu iegaumēšana.

Kā skola var pārvērst dienu mācību pieredzē

Skolā noder uzdevums, kurā piedalīties var arī tie, kuri vēl neprot nevienu svešvalodu. Piemēram, klase var veidot nelielu valodu karti: atzīmēt valodas, ar kurām skolēni saskārušies grāmatās, filmās, ģimenē vai ceļojumos, un pierakstīt vienu jautājumu par katru no tām.

Cits variants ir vienas frāzes darbnīca. Skolēni salīdzina, kā dažādās valodās izsaka pateicību vai lūgumu, un pārrunā, kā situācija ietekmē vārdu izvēli. Skolotājs var atgādināt, ka automātisks tulkojums ir sākuma punkts pārbaudei, nevis pierādījums, ka frāze derēs jebkurā sarunā.

Lai aktivitāte nekļūtu par valodu sacensību, vērtēt var novērojumus un jautājumus, nevis akcentu vai jau zināmo vārdu skaitu. Skolēns, kurš pamana atšķirību starp diviem tulkojumiem, ir paveicis jēgpilnu darbu arī tad, ja jauno valodu nekad iepriekš nav mācījies.

Kur meklēt materiālus turpmākai apguvei

Eiropas Moderno valodu centra Eiropas Valodu dienas vietne ir piemērota vieta, kur pirms 26. septembra meklēt ierosmes nodarbībai vai ģimenes aktivitātei. Izvēloties uzdevumu, vērts ņemt vērā dalībnieku vecumu un atvēlēto laiku. Viena īsa, rūpīgi izrunāta aktivitāte var dot vairāk nekā gara valodu saraksta pārlasīšana.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe