Latvijas karogs pie mājām: obligātie datumi un vēsture

Latvijas valsts karogs pie privātmājas vai citas dzīvojamās ēkas obligāti jānovieto piecos valsts svētku un atceres datumos, bet vēl piecās piemiņas dienās tas jālieto sēru noformējumā. Ēkas īpašniekam vai pārvaldītājam jāparūpējas, lai karogs būtu tīrs, nebojāts un novietots cieņpilni.

Sarkanbaltsarkanais karogs ir Latvijas valstiskuma zīme

Latvijas karogs ir viens no valsts nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā nozīme neaprobežojas ar ēkas rotāšanu svētkos: karogs apliecina Latvijas valstiskumu, bet piemiņas dienās palīdz publiskajā telpā godināt vēsturisku notikumu upurus.

Sarkanbaltsarkanā krāsu salikuma vēsturiskās saknes tiek saistītas ar 13. gadsimta Livonijas Atskaņu hroniku. Tajā aprakstīti no Cēsīm nākuši karotāji ar sarkanu karogu, kuru šķērsojusi balta josla. Šo aprakstu 19. gadsimta latviešu nacionālās atmodas laikā no jauna aktualizēja kā vēsturisku latviešu karoga liecību.

1. gadsimta sākumā sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par arvien plašāk lietotu latviešu nacionālās pašapziņas simbolu. Mākslinieks Ansis Cīrulis 1917. gadā izstrādāja vienu no nozīmīgākajiem karoga metiem, palīdzot nostiprināt tumši sarkanā laukuma un šaurākās baltās joslas veidolu.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas karogs ieguva valsts simbola juridisko statusu. Padomju okupācijas laikā tā publiska lietošana tika aizliegta, taču Atmodas gados sarkanbaltsarkanais karogs atgriezās sabiedriskajā telpā un kļuva par neatkarības atjaunošanas kustības redzamāko zīmi.

Mūsdienās karoga izskatu un lietošanu nosaka Latvijas valsts karoga likums. Savukārt Valsts prezidenta kanceleja to raksturo kā vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem.

Kam karogs pie ēkas jānovieto obligāti

Likuma prasība attiecas uz karoga novietošanu pie publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām. Tādēļ tā skar ne tikai valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumus vai biedrības, bet arī daudzdzīvokļu namus un privātmājas.

Daudzdzīvokļu mājā praktisko izpildi parasti nodrošina īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotais pārvaldnieks. Privātmājā par piemērotu karogu, turētāju un savlaicīgu izkāršanu jārūpējas pašam īpašniekam vai ēkas valdītājam.

Karogu drīkst lietot arī citos datumos — ģimenes svētkos, vietējos pasākumos vai citos nozīmīgos brīžos. Arī brīvprātīgi novietotam karogam jāizrāda pienācīga cieņa un jāievēro tā lietošanas noteikumi.

Datumi, kad karogs jāizkar pie dzīvojamām ēkām

Likums nodala datumus, kuros karogu novieto parastajā kārtībā, un piemiņas dienas, kad nepieciešams sēru noformējums.

Pieci parastās lietošanas datumi aptver Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Darba svētkus, Latvijas neatkarības atjaunošanu, faktiskās neatkarības atjaunošanu, Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.

Sēru noformējums paredzēts komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā, Latvijas Republikas okupācijas dienā 17. jūnijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā.

Ministru kabinets var noteikt karoga lietošanu arī citos gadījumos, piemēram, izsludinot sēras pēc sabiedrībai sevišķi nozīmīga notikuma. Tādēļ ārpus ikgadējā kalendāra ir vērts pievērst uzmanību valsts un pašvaldības oficiālajiem paziņojumiem.

Kā atšķiras parastais un sēru noformējums

Pie fasādes karoga kātā novietotam karogam sēru noformējumā piestiprina melnu lenti. Ja karogs tiek uzvilkts mastā, sēras parasti apzīmē, to nolaižot pusmastā bez melnās lentes. Precīzas lentes un novietojuma tehniskās prasības nosaka karoga likuma piemērošanas noteikumi.

Parastajā noformējumā melno lenti neizmanto un karogu mastā paceļ pilnā augstumā. Ja pie ēkas līdzās atrodas vairāki karogi, Latvijas valsts karogam jāierāda goda vieta atbilstoši noteiktajai karogu secībai.

Sēru dienā nevajadzētu aprobežoties ar parasti izkārtu karogu. Melnā lente vai pusmastā nolaists karogs ir būtiska noformējuma daļa, jo tā norāda konkrētās dienas piemiņas raksturu.

Tīrs un nebojāts karogs ir īpašnieka atbildība

Pirms karoga novietošanas jāpārbauda ne tikai datums, bet arī tā stāvoklis un stiprinājums. Izbalējis, saplēsts, netīrs vai citādi bojāts karogs nav piemērots lietošanai. Tas laikus jānomaina, negaidot nākamos valsts svētkus.

Praktiskā pārbaude pirms obligātā datuma:

• pārliecināties, ka audums nav izbalējis, saplēsts vai notraipīts;
• pārbaudīt karoga kāta, turētāja vai masta stiprinājumu;
• sēru datumam sagatavot atbilstošu melno lenti vai nolaist karogu pusmastā;
• novietot karogu tā, lai tas neskartu zemi, kokus vai citus šķēršļus;
• pēc lietošanas sausu karogu rūpīgi salocīt un uzglabāt tīrā vietā.

Karoga turētāju vēlams ierīkot tā, lai audums būtu labi redzams un netiktu bojāts pret fasādi. Ja ēka vai tās fasāde ir sliktā tehniskā stāvoklī, jāizvērtē drošs un cieņpilns novietojums, kas neapdraud cilvēkus un pašu karogu.

Obligāto datumu sarakstu visdrošāk pārbaudīt Latvijas valsts karoga likuma aktuālajā redakcijā. Tas ļauj ņemt vērā likuma grozījumus un atsevišķus valdības lēmumus par papildu sēru vai karoga lietošanas dienām.

Avots: Likumi.lv