Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā būs zem 3%?

Centrālā statistikas pārvalde savā patēriņa cenu sadaļā publicē oficiālos Latvijas patēriņa cenu indeksus un cenu pārmaiņas, bet šīs prognozes izšķirošais rādītājs būs 2026. gada decembra gada inflācija. Tā parādīs, cik daudz kopējais cenu līmenis būs mainījies kopš 2025. gada decembra. Prognoze tiks slēgta 2026. gada 31. decembrī, tādēļ pēc gada beigām gaidāmie CSP dati vairs nemainīs dalībnieku vērtējumus, tikai noteiks iznākumu.

Autors: LA90 redakcija

Publicēts: 2026. gada 4. septembrī

Būtība īsumā

• Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
• Vērtējumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 31. decembris.
• Rezultāts zem 3,0% nozīmēs JĀ, bet tieši 3,0% vai vairāk — NĒ.
• Izšķirošs būs CSP pirmais oficiālais paziņojums par 2026. gada decembra patēriņa cenām.
• Tiks izmantots Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss, nevis Eurostat saskaņotais indekss.

Ko patiesībā nozīmē 3% inflācijas robeža

Gada inflācija salīdzina cenu līmeni konkrētā mēnesī ar tā paša mēneša cenu līmeni pirms gada. Šajā gadījumā CSP salīdzinās 2026. gada decembri ar 2025. gada decembri. Tas nav salīdzinājums ar novembri un nav visa 2026. gada vidējā inflācija.

Ja gada inflācija decembrī būtu 2,9%, cenas patēriņa grozā vidēji joprojām būtu augstākas nekā gadu iepriekš. Zemāka inflācija nozīmē lēnāku cenu pieaugumu, nevis vispārēju cenu kritumu. Savukārt 3,0% slieksnis šajā prognozē ir stingra robeža, nevis aptuvens mērķis.

Robežas tuvumā izšķiroša būs CSP publicētā vērtība. Prognozes rezultāts netiks aprēķināts no atsevišķām cenu grupām vai aizstāts ar neoficiālu analītiķu aplēsi.

Kopējo indeksu ietekmē pārtika, mājoklis, transports un pakalpojumi

Patēriņa cenu indekss apkopo daudzu preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas, piešķirot izdevumu grupām svaru atbilstoši to nozīmei mājsaimniecību kopējos tēriņos. Tādēļ viena plaši apspriesta produkta sadārdzinājums pats par sevi vēl nenosaka kopējo inflāciju.

Pārtikas cenas ir īpaši pamanāmas, jo pārtiku pērk regulāri. Graudaugu, piena produktu, gaļas, dārzeņu un citu produktu cenas var mainīties atšķirīgos virzienos. Kopējo rezultātu ietekmē ne tikai cenu izmaiņu lielums, bet arī attiecīgās preču grupas svars indeksā.

Mājokļa izmaksās nozīmīgi var būt elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, ūdensapgādes un ar mājokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu tarifi. To ietekme mēdz būt nevienmērīga, jo apkures veids, līgumi un izmaksu struktūra dažādās mājsaimniecībās atšķiras.

Transporta grupā uzmanība parasti pievēršama degvielas cenām, transportlīdzekļu izmaksām un pārvadājumu pakalpojumiem. Degvielas cenu kustība var samērā ātri parādīties indeksā, taču tās virziens ir atkarīgs gan no starptautiskajām enerģijas cenām, gan nodokļiem, valūtu kursiem un mazumtirdzniecības apstākļiem.

Pakalpojumu cenas bieži mainās pakāpeniskāk. Darbaspēka izmaksas, telpu uzturēšana un pieprasījums var ietekmēt ēdināšanu, remontu, personiskos pakalpojumus, atpūtu un citas pozīcijas. Noturīgs pakalpojumu sadārdzinājums var kavēt kopējās inflācijas noslīdēšanu zem 3%, pat ja enerģijas vai preču cenas aug lēnāk.

Kāpēc personiskā inflācija var būt daudz augstāka vai zemāka

CSP indekss raksturo vidējo patēriņa grozu valstī, nevis katras ģimenes bankas konta izrakstu. Mājsaimniecība, kura lielu ienākumu daļu tērē pārtikai un apkurei, cenu pārmaiņas izjūt citādi nekā ģimene ar nelieliem mājokļa izdevumiem un lielāku pakalpojumu patēriņu.

Atšķirības var radīt vairāki ikdienas apstākļi:

• ģimenes lielums un pārtikas īpatsvars budžetā;
• mājokļa apkures veids un energoefektivitāte;
• privātā automobiļa izmantošana vai sabiedriskais transports;
• kredīta, īres un citu regulāro maksājumu struktūra;
• izdevumi veselībai, izglītībai, atpūtai un aprūpei.

Tādēļ valsts inflācija zem 3% negarantētu, ka visu mājsaimniecību izdevumi gada laikā būtu pieauguši mazāk par 3%. Iespējama arī pretēja situācija: cilvēks, kura būtiskākie pirkumi kļuvuši lētāki, var izjust mazāku sadārdzinājumu nekā rāda kopējais indekss.

Ceļš uz rezultātu zem 3% nav atkarīgs no vienas cenas

JĀ scenāriju varētu atbalstīt vairāku apstākļu kombinācija: mierīgākas pārtikas cenu pārmaiņas, ierobežots enerģijas sadārdzinājums, stabilākas transporta izmaksas un pakalpojumu cenu kāpuma palēnināšanās. Svarīgs būs arī salīdzinājuma pamats — tas, cik augsts cenu līmenis jau bija 2025. gada decembrī.

Bāzes efekts var gada inflāciju samazināt pat tad, ja cenas pēdējos mēnešos nav kritušās. Ja kādas grupas cenas iepriekšējā gada nogalē jau bija strauji pieaugušas, jaunajam gada salīdzinājumam var būt vieglāk izskatīties mērenam. Tomēr bāzes efekts nemazina summu, ko pircējs maksā veikalā; tas maina salīdzinājuma tempu.

Rezultātu zem 3% var veicināt arī cenu kritums atsevišķās grupās, kompensējot sadārdzinājumu citur. Kopējā indeksa dēļ nav nepieciešams, lai visas preces un pakalpojumi kļūtu lētāki vai to cenu kāpums būtu zem 3%.

Rezultātu 3% vai augstāk var uzturēt vairāki riski

NĒ scenārijam pietiktu ar CSP publicētu rezultātu 3,0%, tādēļ prognoze var izšķirties ar vienu desmitdaļu procentpunkta. Augstāku rādītāju varētu uzturēt plašs pakalpojumu cenu kāpums, jaunas izmaksas mājokļa grupā vai vienlaicīgs pārtikas un degvielas sadārdzinājums.

Nenoteiktību palielina tas, ka līdz decembrim iespējamas gan ārējas, gan vietējas cenu pārmaiņas. Energoresursu tirgus, ražas apstākļi, piegādes izmaksas, nodokļu izmaiņas un regulētie tarifi var ietekmēt dažādas patēriņa groza daļas. Ne katrs satricinājums pilnā apmērā vai uzreiz nonāk gala cenās.

Arī mēneša laiks ir svarīgs. Prognoze attiecas tieši uz decembri, tāpēc agrāks cenu lēciens var līdz gada beigām mazināties, bet vēls sadārdzinājums var kļūt izšķirošs. Ar viena mēneša datiem vien nepietiek, lai droši paredzētu gada nogales rezultātu.

Kā CSP rādītājs noteiks galīgo iznākumu

Prognozi atrisinās pēc Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu tematiskajā sadaļā publicētā pirmā oficiālā paziņojuma par 2026. gada decembri. Tiks nolasītas kopējās patēriņa cenu pārmaiņas pret 2025. gada decembri.

Svarīgi nejaukt divus atšķirīgus rādītājus. Šeit izmanto CSP nacionālo patēriņa cenu indeksu, nevis Eurostat publicēto saskaņoto patēriņa cenu indeksu. Abu rādītāju metodika un aptvertie izdevumi var atšķirties, tādēļ vienā periodā tie ne vienmēr uzrāda pilnīgi vienādu gada inflāciju.

Ja CSP pirmajā paziņojumā norādīs 2,9%, iznākums būs JĀ. Ja būs norādīti 3,0%, 3,1% vai vairāk, iznākums būs NĒ. Vēlāka datu precizēšana rezultātu nemainīs, jo iepriekš noteiktais atskaites punkts ir pirmais oficiāli publicētais rādītājs.

Zemāka inflācija pirktspēju uzlabo tikai kopā ar ienākumu kāpumu

Mājsaimniecību pirktspēju nosaka ne tikai cenas, bet arī ienākumi. Ja alga, pensija vai citi regulārie ienākumi aug straujāk par konkrētās mājsaimniecības izdevumiem, tās reālā pirktspēja var palielināties. Ja ienākumi atpaliek, arī inflācija zem 3% var nozīmēt saspringtāku budžetu.

Svarīga ir arī iepriekšējos gados uzkrātā cenu līmeņa ietekme. Inflācijas tempa samazināšanās neatgriež cenas automātiski agrākajā līmenī. Tā vien norāda, ka kopējais sadārdzinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo decembri ir kļuvis lēnāks.

Līdz gada beigām vērtīgākie signāli būs CSP ikmēneša kopējais indekss, pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu grupu dinamika, kā arī iespējamās tarifu vai nodokļu izmaiņas. Galīgais pārbaudījums būs viens konkrēts skaitlis CSP pirmajā paziņojumā par 2026. gada decembri.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde